par stipru
tu pieskaries zobiem kas klaudz
tavi soļi tiem seko līdzi
pa ielas malu
tik uzmanīgi
visi putekļi paliek vietās

pār mani
aug tava ēna kaut tu esi
prom
un prom arī tavi soļi
bet es aizvien dzirdu tevi
nākam

apsēdies
nolaid plecus zemāk
mums abiem šoziem ir salis

un lai arī starp mums
kā sēnes pēc lietus ir augušas mājas
un ielas kā piesaulē čūskas
vij neizbrienamus lokus

tava plauksta un mana plauksta
atrod īsākos ceļus

nekas nepazūd
rokasspiediens pasaka visu to
ko nespēja pateikt mutes

mēs viens otram ēnu sniedzam
kā milzu augi sapītām saknēm

tu esi turpat kur tu biji
manā prātā kad sēdēju zem egles zara
un redzēju tevi nākam

mēs vienmēr varēsim satikties tur
koku pavēnī
vasaras rietā
uz tilta kas visam stāv pāri

ūdens aiztek
viss pāriet
tas kas paliek
ir dzīvs

draudzība

saki man: tu esi laba
vienkārši fantastiska

novelc man mēteli nobučo uz vaiga
pavadi līdz pieturai uzdāvini ziedus

saki man: tu esi tik jauka
tev viss tik labi sanāk

uzvāri man kafiju no rīta
un nedusmojies kad es miegā 
ņurdot atgrūžu tavu vaigu

saki man: es tevi mīlu
atkal un atkal uz riņķi saki

pārraksti mani un izlabo kļūdas
pārraksti mani visos labajos vārdos

nosauc mani un padari noteiktu
noteikti labu
noteikti jauku

kā siltā vannā iegremdē mani
lai atmiekšķētu ik melnumu 
un nomazgā mani par labu
lai es varu savā atspulgā vērties
bez bailēm
bez bailēm
bez naida

esi laba

mari - esi laba / kriits remix

aiz-kustināts solis
tu paklūpi bet nenopurini putekļus
apsēdies uz zemes un skaties kā tie vizuļo gaismā
varbūt tas ir tas
par ko mēs nerunājam

sieviete autobusā man saka
ka dzīve ejot kā viļņi iet
un kad tie tev skalojas pāri
tur tu stāvi

tur tu paliec

ir jāļauj ūdenim paņemt malku pretī
mūsu ādas ir slapjas mēs
saspiežam sviedrainas plaukstas
pāri kā baznīcas tornis tas vilnis

un tad jau uz sēkļa
sausi līdz ceļiem
es neteikšu 
tikai ievilkšu smiltīs zīmi

te mēs bijām
un pāri mums skalojās vilnis
un mēs no tā neaizbēgām

Vilnis

24.09.2018.

viņai patīk kad pasaka priekšā
viņai patīk kad pamana viņas vietā
viņai patīk kad pāriet
viņai patīk nepieskarties

nakts. klusums.
divi cilvēki gultā
viņa tur roku viņam matos
viņa tur roku viņam matos un mēģina pieskarties
viņa mēģina palikt uz vietas un nepāriet
viņa mēģina uznirt pāri savai ādai

kamēr viss visums spiežas viņai galvā
un atkal un atkal atbalsojoties skaita

tu peldi
tu peldi
tu peldi
tu peldi
tu peldi
tu esi plastmasas pudele un tu nekad nenogrimsi
tu peldi un nav krastu pret kuriem atsisties
tu peldi un nav krastu kuriem pāriet pāri
tu peldi
tu esi plastmasas pudele
un tu nekad, nekad nenogrimsi

tu esi plastmasas pudele un tu nekad nenogrimsi

trausla vaska figūriņa ar baltu degli
tapusi lai degtu
ne noputētu aizstiklotā plauktā
kāda mikrorajona dzīvoklī

vaska figūriņa meitene sarkanā kleitā
rokām sakļautām augšup ik reizi
kad aizdedzies
tavās plaukstās atplaukst baltu jasmīnu krūms

kā femme fatale sešdesmito kinofilmās
kurai piešķilt cigareti steidzas neskaitāmas vīriešu rokas

uz brīdi tev šķitīs -
aizšķiltā uguns vienmērīgi 
izgaismo jūsu vaibstus

bet kusīsi tu
smagām pilēm sarietēs klēpī balti jasmīnu ziedi

pavasaris nav mūžīgs
fatāla ir zieda atvēršanās
klusa atbilde uz siltumu
kā gulbja dziesma

mūsu pavasari ir skaitīti

trausla vaska figūriņa ar baltu degli
tādu aizdedzināt drīkst tikai 
svētbrīdī
un tikai ar tīrām rokām
piešķiltu liesmu

Veltījums

kad skatos uz tevi es redzu mežezeru
tādu kam mazliet pieskaras saule
mazliet egļu zari
tādu ar skaidru ūdeni
tik caurspīdīgu ka var redzēt visas zivis
kas pār dzelmi iezīmē straumju dzīslas

reizēm ūdens ir silts kā piens
un pēc peldes tajā āda paliek mīksta kā bērnam
citkārt atspirdzinošs kā pamošanās pēc laba miega
kā atklāsme kas visu objektu robežas
parāda skaidras un tiešas

tajā peldot var nomazgāt kaunu 
atgūt nevainību

ja guļ ilgi un rāmi
var sajust kā piedošana
iesūcas dziļi porās
zem ādas caur kauliem un tālāk

tajā skatoties var aizmirst sevi
un atpazīt bet
bez vārdiem
tikai ar klusumu

dažkārt no ezera padzerties ierodas stirnas
tās nebaidās bet ar siltām mēlēm
pār tavu pieri pārvelk pieņemšanas zīmi
un nolaiza visu 
kas smags

kad skatos uz tevi es redzu mežezeru
un dzirdu kādu klusi dungojam
par mājām 
par lielu tīru mieru

Veltījums II

tu esi mīts
tu esi sieviete sarkanām lūpām
tu esi tās atspulgs un telpa 
                                      starp
ķermeni un siluetu
domu un vārdu
lietu un lietas
                 vārdu

tu esi rimti tikšķošs metronoms
ietērpies biksēs kas liek man domāt
par īstu un patiesu disko

kā visas citas mirāžas arī tevi
patiesi var uztvert vien astoņās dimensijās

kā visas citas parādības arī tu
vienlaikus esi savs sākums vidus un gals
un katrs mirklis ko raida tava esme
ir visu mirkļu kopuma simbols

tava balss ir miesiskāka par ķermeni
skaņa kurā tu esi

es to atceros siltu
es to atceros prātīgu
es to atceros mīkstu un zemu

tā ir bordo krāsā
tā ir pierietējusi pilna asiņu
tā ir kā zeme 
kā melnzeme
pilna un auglīga

tu esi mīts
kas pats sevi stāsta

sieviete sarkanām lūpām
atspulgs un telpa
                        starp

Veltījums III

simts mūžības sēdēju kāpās
aužot asaru tīklus
līdz saaudu sāļu jūru

kur straume mijas ar straumi
es satiku tevi 
tev bija acis kā cilvēkam
kas ilgi ar asarām audis

laikam audām no līdzīgām asarām
ja noaudām vienu jūru

smalkiem dzīpariem saausti vārdi
neviena paša mezgla
tikai tā
vilni pa vilnim
jūru var sadiegt kopā

mēs slīdam tik viegli kā spalvas
nedaudz aizskarot ūdens virsmu
tik sāļa ir mūsu jūra
tik šķīstošs ir mūsu smagums

nodzied skumju dziesmu balts putns
ap miesu sakļaujas viļņi
kā satverot trīcošu plaukstu
lai pavadītu līdz gaismai

šī jūra ir mūsu mājas

ūdens virsa rāma un gluda 
arī lietus šeit atrod mieru
lēni iesūcas viļņu vātīs

šī jūra 
šī jūra
šī jūra

šī jūra ir mūsu mājas

Veltījums IV

plaukstas platuma telpa

web harp

mēnestiņš
sleeping latvian classic
a cover

šūpuļdziesma

Suņa lepnums / čaks

TRRRRRRRRRRRRR

gliemezi

TRRRRRR 2

Gliemezisxxxx (sociala distancesanas)

melnais caurums

ar edgaru spēlējam gaņģa lauku mājās esošās salūzušās vecās klavieres

vendija

Popular tracks