Capture any activity that takes place independently of you in nature or around you, and add self-produced sound to that activity.

Daniela Lākute _ II

Liāna Mihailova _ II

Linda Stūre _ II

Es, Miķelsons un Kapenieks visu dienu gājām gar jūru.
Pēdējos kilometrus planšete gandrīz nepārtraukti spēlēja kādu instrumentālu skaņdarbu, kura nosaukumu es vairs neatceros, bet tā galvenās raksturīpašības bija pārspīlēti gari, psihodēliski ģitāru solo lauztā ritmā, kuram periodiski mēs centāmies neveiksmīgi piedziedāt līdzi. 
Šī melodija bija dzinējspēks mūsu novārgušajiem ķermeņiem.
Beidzot pludmalē pie Miķelsona vasarnīcas mēs iekritām smiltīs un laimīgi atvilkām elpu.
Brīdi pavadījuši klusumā, mēs vēl pēdējo reizi ieslēdzām šī pārgājiena himnu, lai aizvilktos līdz mājai. 
Vajadzēja kāpt arī pa trepēm, kas nebija viegli. 
Labi, ka ledusskapī bija daži aliņi, no kuriem mēs katrs, protams, pa vienam paņēmām.
Istabā mēs atvērām logus un laicīgi sagatavojām guļvietas, bet telpā diemžēl salidoja odi.
Sitot sīcošos iebrucējus, mēs sajutāmies kaut kā ārkārtīgi noguruši.
Pārliecinājušies, ka visi kukaiņi pagalam, mēs aiztaisījām žalūzijas, izslēdzām gaismu un nolīdām pa gultām. 
Miķelsona vasarnīcā ir metāla žalūzijas. Tas ir tā, ka, ja ir izslēgta gaisma, istabā ir pilnīga tumsa. Piķa melnums. Tu noliec sev pie acīm savu roku un nemaz neredzi.
Šķita, ka melnums ieplūda arī skaņā. Es klausījos sava pārgurušā ķermeņa procesos un domāju par miegu. 
Līdz Miķelsons sāka krākt. Un tas nav tas maigais, nomierinošais krācieniņš, bet tieši otrādāk – šizofrēniska kakofonija. Mēs ar Kapenieku izdevām dažādas skaņas ar cerību, ka tas mainīs Miķelsona krākšanas frekvenci uz ko harmoniskāku, un laikam jau mums tas izdevās, jo tā kļuva daudz maz ritmiska un ciešama. Viegli hipnotiska, pat varētu teikt.
Es klausījos Miķelsona krākšanā.
Es skatījos tumsā.
Es biju tik noguris. 
Es pagriezos uz labā sāna ar skatu pret sienu, kuru tāpat neredzēju. 
Un pēkšņi manā kreisajā ausī iekņudējās tāda kā lapsenes skaņa. Strauji tai pievienojās vesels sirseņu spiets. Sanošs. Tramīgs. Haotisks un baiss.
Man pārliecās pāri kāds tēls. Cieša klātbūtne. Un tieši pie manas galvas, sajūtot viņa izelpu savā ausī, es dzirdēju dobju, izkropļotu Kapenieka balsi, kas bez emocijām teica: “TEV NEVAJADZĒTU-”
Un zibenīgi es piecēlos sēdus. Šķita, ka mani sirdspuksti atbalsojās pa visu melno telpu.
Bet Miķelsons turpināja krākt. Kapenieks viegli šņāca. Un es tā arī neuzzināju, ko man nevajadzētu.

Toms Krauklis

Ceļā uz 2016. 

Ir 31. decembra rīts un ir laiks doties sagaidīt Jauno gadu uz Parīzi. Soma sakravāta un vienīgais, ko atliek izdarīt - aizbraukt līdz lidostai Rīga, iesēsties lidmašīnā un “au revoir”. Iepriekšējā naktī ir diezgan daudz sasnidzis, bet lidojums nav atcelts. Ceļa soma paņemta, auto piedarbināts, laiks doties! Izbraucot uz šosejas, saprotot, ka ar laiku ir kā ir, tiek palielināts braukšanas ātrums. Tā kā šajā gadā Jaunais gads netiks sagaidīts kopā ar ierasto kompāniju, tiek saņemtas “laba ceļa vēja” ziņas uz kurām, protams, tiek atbildēts uzreiz, vadot auto. Nospiežot pogu “sūtīt” acis tiek paceltas no telefona ekrāna un skatiens tiek vērsts uz ceļu, precīzāk - luksaforu, kurā deg sarkanā gaisma. Saprotot, ka apstādināt auto nebūs iespējams, stūre tiek griezta uz labo pusi un auto ieslīd blakus šosejai esošajā grāvī…

Rebeka Rozentāle

Task - Tell a story / event from life, using sound as the means of expression.

Laura Šterna

Beate Gredzena

Task - Tell a story / event from life, using sound as the only means of expression.

Virgilijs Tilks

Terēze Medne

Elizabete Andersone

Dena Doloresa Sircova

Avelina Krastina

Andžela Gigele

Various sound works made by students at the Art Academy of Latvia of Visual Communication and Movement. Image. Sound departments.

VKN / KAS

Popular tracks