Mūris vai siena atdala un norobežo. Sienas var arī vienot tos, kurus tās ieskauj, bet mūris ir nošķiršanas metafora. Eiropas vēsture pēc Otrā pasaules kara ir nošķiršanas un atdalīšanas stāsts. Pēc nacistiskās Vācijas sagrāves 1945. gadā bijušie sabiedrotie cīņā pret Hitleru: Francija, Lielbritānija, ASV un Padomju Savienība visai drīz kļuva par pretiniekiem un sākās Aukstais karš. Četrās okupācijas zonās sadalītā Vācija kļuva par šo lielvaru sāncensības vietu. Arī Berlīne, kas atradās padomju okupācijas zonas vidū, bija četru lielvalstu varā. 1949. gadā franču, britu un amerikāņu okupācijas zonās nodibināja Vācijas Federatīvo Republiku, dēvētu par Rietumvāciju, bet austrumos, padomju okupācijas zonā – PSRS sabiedroto, vienas, sociālistiskas partijas pārvaldīto – Vācijas Demokrātisko Republiku, ko mēdz saukt par Austrumvāciju. Divās daļās sadalītā Berlīne kļuva par demokrātisku kapitālisma salu sociālisma jūrā, parādot abu sistēmu atšķirību. 1950. gados daudzi austrumvācieši, redzot labāku un brīvāku dzīvi rietumos, pameta sociālistisko valsti, jo vismaz Berlīnē, robežu starp pilsētas rietumu un austrumu daļām varēja brīvi šķērsot. Austrumvācijas valdība nolēma šo smadzeņu un darbaroku aizplūšanu apturēt, un ar Maskavas atbalstu 1961. gada vasarā Berlīnē uzbūvēja mūri, kas apjoza pilsētas Rietumu daļu. Lai gan Austrumvācijas propaganda apgalvoja, ka mūris ir celts kā nocietinājums pret Rietumos mītošajiem fašistiem, mērķis bija neļaut sociālistiskās valsts pilsoņiem to pamest. Vācieši austrumos tika iemūrēti un atšķirti no tautiešiem rietumos. Uz tiem, kuri neatļauti vēlējās šķērsot robežu, šāva. Aptuveni 140 cilvēku zaudēja dzīvības, mēģinot bēgt pāri mūrim un robežai.

Berlīnes mūra krišana bija nejaušība – birokrātiskās sistēmas kļūda. 1989. gadā Austrumvācijā vēl nebija sākušās tās politiskās pārmaiņas, kādas jau virmoja Padomju Savienībā. Pie varas esošie komunisti centās pārmaiņas atlikt. Kad caur atvērtajām Čehoslovākijas un Ungārijas robežām uz Rietumiem sāka aizplūst tūkstošiem austrumvāciešu, režīmam bija jāsāk domāt, ko darīt. Atbrīvojusies no ilglaicīgā vadītāja Ērika Honekera, Sociālistiskā vienības partija vēlējās atvieglot robežas šķērsošanas noteikumus, bet ne sagraut sienu, kas sadalīja Berlīni un Vāciju. Iekšējās komunikācijas pārpratuma dēļ 1989. gada 9. novembrī partijas preses sekretārs preses konferencē paziņoja, ka visi, kas vēlas, var šķērsot robežu kaut vai tūlīt. Šim paziņojumam bija jāizskan pa radio naktī, neraisot ažiotāžu. Taču tobrīd tūkstošiem cilvēku Austrumberlīnē nekavējoties devās pie mūra vēlmē šķērsot robežu. Robežsargiem, kuri gadu desmitiem bija rūpējušies, lai neviens neizmuktu, nebija pavēļu kā rīkoties. Viņi plātīja rokas un tad, ļaujoties pūļa spiedienam, atvēra robežu. Pilnīgi nejauši mūris bija kritis. Un pēc gada beidza pastāvēt arī pati Austrumvācija. 

Attēlā: Kristaps Ģelzis. Mūra nojaukšana. 1987. Video kadrs. LNMM kolekcija

Mūris. Gustavs Strenga, vēsturnieks

Saruna, kurā Latvijas Universitātes profesors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs un uzņēmējs, informācijas tehnoloģiju speciālists Pāvils Jurjāns kopīgi apspriedīs, kādi ir fiziķa vērojumi par krāsu un gaismu Aijas Jurjānes gleznās.

Vai fizika var piedāvāt mākslas baudītājiem jaunu skatījumu uz gaismu un krāsu? Kas īsti ir gaisma un krāsa, pirms tā kļūst par piedzīvojumu mūsu apziņā? Vai varam paskatīties ar zinātnieka aci uz apkārtējo un ieraudzīt visu jaunā gaismā?

Kopā ar fiziķi Vjačeslavu Kaščejevu aplūkosim krāsu spektru, jo īpaši melnās un baltās krāsas atšķirības, redzamo un neredzamo gaismu, fotonus, elektromagnētisko lauku un enerģiju, sasaistot to visu ar krāsu piesātinātajām Aijas Jurjānes gleznām. Lūkosim atsegt noslēpumaino ikdienišķajā, un darīt izprotamāku zinātnisko skatījumu.

Piedalies pasākumā, lai atklātu fascinējošās saites starp mākslu un zinātni!

Aija - Jurjane Sarunas - Muzeja - Gaisma - Un - Krasa - Fizikas - Skatijuma

🏛 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka
🏛 Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
🏛 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
🏛 Izstāžu zāle ARSENĀLS (šobrīd slēgta rekonstrukcijai)
🏛 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
🏛 Ekspozīcija “Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi” Muzeju krātuvē.

Aija - Jurjane Sarunas - Muzeja - Gaisma - Un - Krasa - Fizikas - Skatijuma

MĀKSLAS MUZEJI

Related tracks