Briedis, Leons. Mana Pārdaugava. Rīga : Bolderāja, 2021. 195 lpp.
ISBN 9789934899539.
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Leons Briedis - Mana Pārdaugava.

Tiina Erika Friedenthal, Tartu: Hermanis Leopolds (fon) Bēlendorfs kā praktiskās teoloģijas profesors Tērbatas Universitātē | Hermann Leopold (von) Boehlendorff als Professor der praktischen Theologie an der Universität Dorpat.

Im Jahre 2025 gedenkt die Lettische Nationalbibliothek den 250. Geburtstag und den 200. Todestag des Dichters Casimir Ulrich Boehlendorff (16. Mai 1775 – 10. April 1825). Aus diesem Anlaß wurde im Rahmen des Projekts »Book and Society in Latvia: European Dimension and Cultural Transformations« (LZP-2023/1-0263) eine internationale Konferenz veranstaltet, die vom 14. bis 16. Mai in der Lettischen Nationalbibliothek stattgefunden wurde.
Die Konferenz brachte Forscherinnen und Forscher aus Riga, Tartu und Tallinn mit den deutschen Kolleginnen und Kollegen zusammen - Literaturwissenschaftler und Historiker aus Berlin, Zürich, Hildeshiem, Jena, Kiel, Leipzig, Mainz, Marburg, Potsdam. Dieses Projekt des Baltisch-Deutschen Hochschulkontors wird durch den Deutschen Akademischen Austauschdienst (DAAD) aus Mitteln des Auswärtigen Amtes der Bundesrepublik Deutschland gefördert.

Svinot 250 gadus kopš Bēlendorfa dzimšanas (1775. gada 16. maijā) un 200 gadus kopš viņa nāves (1825. gada 10. aprīlī), Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar Latvijas Universitāti, Tartu Universitāti un Potsdamas Universitāti rīko starptautisku zinātnisku konferenci. Tā notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 14. līdz 17. maijam vācu valodā bez tulkojuma latviešu valodā. 


Tiina Erika Friedenthal, Tartu: Hermann Leopold (von) Boehlendorff als  Professor der praktischen Theologie an der Universität Dorpat

Andreass Dēgens, Potsdama: Gerharda Volfa priekšdarbi Bēlendorfa rakstu izdevumam | Gerhard Wolfs Vorarbeiten zu einer Boehlendorff-Edition.

Im Jahre 2025 gedenkt die Lettische Nationalbibliothek den 250. Geburtstag und den 200. Todestag des Dichters Casimir Ulrich Boehlendorff (16. Mai 1775 – 10. April 1825). Aus diesem Anlaß wurde im Rahmen des Projekts »Book and Society in Latvia: European Dimension and Cultural Transformations« (LZP-2023/1-0263) eine internationale Konferenz veranstaltet, die vom 14. bis 16. Mai in der Lettischen Nationalbibliothek stattgefunden wurde.
Die Konferenz brachte Forscherinnen und Forscher aus Riga, Tartu und Tallinn mit den deutschen Kolleginnen und Kollegen zusammen - Literaturwissenschaftler und Historiker aus Berlin, Zürich, Hildeshiem, Jena, Kiel, Leipzig, Mainz, Marburg, Potsdam. Dieses Projekt des Baltisch-Deutschen Hochschulkontors wird durch den Deutschen Akademischen Austauschdienst (DAAD) aus Mitteln des Auswärtigen Amtes der Bundesrepublik Deutschland gefördert.

Svinot 250 gadus kopš Bēlendorfa dzimšanas (1775. gada 16. maijā) un 200 gadus kopš viņa nāves (1825. gada 10. aprīlī), Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar Latvijas Universitāti, Tartu Universitāti un Potsdamas Universitāti rīko starptautisku zinātnisku konferenci. Tā notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 14. līdz 17. maijam vācu valodā bez tulkojuma latviešu valodā. 




Andreas Degen, Potsdam: Gerhard Wolfs Vorarbeiten zu einer  Boehlendorff-Edition

 Ivans Mikelandželo D’Aprils, Potsdama: Politiskā historiogrāfija un revolucionārā politika. Gars un vēsture Bēlendorfa apcerējumā par Helvēcijas revolūciju (1798) | Politische Zeitgeschichtsschreibung und revolutionäre Zeitpolitik. Geist und Geschichte in Boehlendorffs Schrift zur Helvetischen Revolution (1798).

Im Jahre 2025 gedenkt die Lettische Nationalbibliothek den 250. Geburtstag und den 200. Todestag des Dichters Casimir Ulrich Boehlendorff (16. Mai 1775 – 10. April 1825). Aus diesem Anlaß wurde im Rahmen des Projekts »Book and Society in Latvia: European Dimension and Cultural Transformations« (LZP-2023/1-0263) eine internationale Konferenz veranstaltet, die vom 14. bis 16. Mai in der Lettischen Nationalbibliothek stattgefunden wurde.
Die Konferenz brachte Forscherinnen und Forscher aus Riga, Tartu und Tallinn mit den deutschen Kolleginnen und Kollegen zusammen - Literaturwissenschaftler und Historiker aus Berlin, Zürich, Hildeshiem, Jena, Kiel, Leipzig, Mainz, Marburg, Potsdam. Dieses Projekt des Baltisch-Deutschen Hochschulkontors wird durch den Deutschen Akademischen Austauschdienst (DAAD) aus Mitteln des Auswärtigen Amtes der Bundesrepublik Deutschland gefördert.

Svinot 250 gadus kopš Bēlendorfa dzimšanas (1775. gada 16. maijā) un 200 gadus kopš viņa nāves (1825. gada 10. aprīlī), Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar Latvijas Universitāti, Tartu Universitāti un Potsdamas Universitāti rīko starptautisku zinātnisku konferenci. Tā notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 14. līdz 17. maijam vācu valodā bez tulkojuma latviešu valodā. 


Iwan Michelangelo D’Aprile, Potsdam: Politische  Zeitgeschichtsschreibung und revolutionäre Zeitpolitik. Geist und  Geschichte in Boehlendorffs Schrift zur Helvetischen Revolution (1798)

2025. gada 29. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpā “Retumu pasaule” (5. stāvā) norisinājās Kurzemē dzimušajam vācbaltiešu dzejniekam Kazimiram Ulriham Bēlendorfam (Casimir Ulrich Boehlendorff, 1775–1825) veltīts pasākums, kas ļaus iepazīt šo Latvijā maz zināmo, bet Vācijā joprojām daudz pētīto, noslēpumaino un traģisko personību.

“2025. gadā LNB svinēja vācbaltiešu dzejnieka Kazimira Ulriha Bēlendorfa (Casimir Ulrich Boehlendorff, 1775–1825) jubileju. Atskatoties uz aizvadīto starptautisko konferenci, sarunā “Bēlendorfs atgriežas Latvijā” tikās Bēlendorfa jubilejas projekta vadītājs Pauls Daija un krājuma izlases “Baltijas romantiķis Bēlendorfs” kuratore Beata Paškevica. Diskusiju vadīja filozofs Raivis Bičevskis. 
Pasākumi tiek rīkoti programmā “Latviešu grāmatai 500”, pētījumi veikti projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263). Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu “Kazimira Ulriha Bēlendorfa jubilejai veltīta starptautiska konference” finansē Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas līdzekļiem.”


Diskusija “Bēlendorfs atgriežas Latvijā”

Paula Daijas grāmatas “Apgaismības starpnieki: Vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā. 1815–1848” atvēršanas svētki notika 2025. gada 3. jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē. 
Pasākumā ievadvārdus teica LNB direkotore Dagnija Baltiņa, tiem sekoja LNB pētniecības un interpretācijas centra vadītājas Maijas Treiles saruna ar grāmatas autoru un Paula Daijas pateicības vārdi visiem grāmatas veidošanā iesaistītajiem. 
LNB pētniecības vadītāja un vadošā pētnieka Dr. philol. Paula Daijas monogrāfija ir veltīta grāmatniecības vēsturei un paver ieskatu vienā no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Tobrīd apgaismības perioda virsotnes – Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa darbi – jau bija palikušas pagātnē. Savukārt jaunlatviešu kustība bija vēl tikai priekšā. Pauls Daija ieved lasītājus starpposmā starp šiem notikumiem – šķietama miera apdvestajā bīdermeiera pasaulē. Viņš atklāj, kā tajā norisinājās kluss radošs darbs, kas pamazām veidoja plaisas Baltijas sociālajās un kultūras sistēmās, paverot ceļu latviešu nacionālajam izrāvienam turpmākā 19. gadsimta gaitā.
Autors grāmatā pievēršas vācbaltiešu mācītājiem – nereti ekscentriskiem sava ceļa gājējiem, kuri veidoja latviešu literārās kultūras pamatus. Viņu darbībā savijās nepārvaramas pretrunas attieksmē pret latviešu emancipāciju un apgaismības mērķiem. Iedvesmojoties no mūsdienu pētījumiem par apgaismību Vācijā un interpretējot 19. gadsimta avotus, bieži pirmoreiz Daija apraksta ne tikai grāmatniecības vēsturi, bet arī izgaismo kultūras paradoksus svarīgu lūzumu laikmetos.
Monogrāfija sagatavota un publicēta projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263). Tā izdota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansētās programmas “Latviešu grāmatai 500” atbalstu.


Paula Daijas grāmatas “Apgaismības starpnieki” atvēršana

Programmas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”(LaPa) 2025. gadā organizē četras īpašas sadarbības tikšanās reizes, kad tiek aplūkota latviešu grāmatniecība ārpus Latvijas un tā brīža vēsturisko apstākļu liecinieki no LaPa muzeja krājuma. Piedāvājam pirmā pasākuma ierakstu, kas veikts 6. martā LNB Virtakas klasē.
20. gadsimta 40. gadu otrā puse ir laiks, kad Rietumvācija kā latviešu grāmatu izdošanas vieta sasniedz mūsu grāmatniecības vēsturē līdz tam nebijušu intensitāti.

Norisi ievada LaPa kuratores Mariannas Auliciemas stāstījums par latviešu bēgļu dzīvi nometnēs pēc Otrā pasaules kara. Izmantojot muzeja krājuma priekšmetus un fotogrāfijas, viņa raksturo dzīves apstākļus nometnēs, sadzīvi un sabiedrisko darbību, kā arī lielo izceļošanu nometņu slēgšanas laikā.
LNB vadošais pētnieks Viesturs Zanders priekšlasījumā piemin gan tos izdevējus, kas visai komplicētos apstākļos turpina jau Latvijā aizsākto izdevējdarbību (Helmars Rudzītis, Jānis Kadilis, Vladislavs Locis), gan arī tos, kas grāmatu izdošanai pievēršas bēgļu nometņu posmā, lai vēlāk to jau izvērstāk turpinātu citās mītnes zemēs (Jānis Abučs, Hugo Skrastiņš), kā arī trimdas grāmatniecības bibliogrāfijas veidotājus Leonu Rumaku, Benjamiņu Jēgeru un Austru Rudzīti. 


Pasākums “Latviešu grāmata Vācijā pēc Otrā pasaules kara: autori, izdevēji, lasītāji”

Programmas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”(LaPa) 2025. gadā organizē četras īpašas sadarbības tikšanās reizes, kad tiek aplūkota latviešu grāmatniecība ārpus Latvijas un tā brīža vēsturisko apstākļu liecinieki no LaPa muzeja krājuma. Piedāvājam otrā pasākuma ierakstu, kas veikts 8. maijā LNB Virtakas klasē.
LaPa muzeja galvenās kuratore Mariannas Auliciemas sniedz vispārīgu Zviedrijas kopienas raksturojumu, atspoguļojot tādas tēmas kā bēgļu laivas uz Gotlandi, pirmie gadi melnstrādnieku darbos, Baltijas brīvības un miera kuģis un Dziesmu dienas Gotlandē.
LNB vadošais pētnieks Viesturs Zanders stāstījumu koncentrē uz apgādiem, kuru veikums pieder trimdas grāmatniecības virsotnēm. 20. gadsimta 40.–80. gados Zviedrijas latviešu grāmatu apgādi sagādāja plašu un daudzveidīgu grāmatu klāstu, kas tālu pārsniedza ikdienišķas lasāmvielas statusu amplitūdā no bērniem domātiem izdevumiem līdz Raiņa kopotiem rakstiem un Latvju enciklopēdijai. 


Pasākums “Sazarotā daudzveidība: latviešu grāmata Zviedrijā”

Šī ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā skaņu ierakstu krātuve. Šeit atradīsiet vēsturiskos mūzikas ierakstus, grāmatu lasījumus, sarunu, konferenču un diskusiju apskatus, un citus ierakstus. Patīkamu klausīšanos!

This is the digital sound recording collection of the National Library of Latvia. Here you will find historical music recordings, book reviews, conversations, conferences, discussions, and other sounds. Enjoy listening!

Leons Briedis - Mana Pārdaugava.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Klausītava"

Related tracks