2024. gada 3. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika LNB Zinātnisko rakstu 11. (XXXI) sējuma “Latviešu kultūra rokrakstos un laikrakstos” atvēršanas svētki.
Ar sējuma saturu pasākumā iepazīstināja atbildīgie redaktori, LNB vadošie pētnieki Jana Dreimane un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma atvēršanas pasākumā notika saruna ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli un vēsturnieci Vitu Zelči, kas piedalījās LNB ZR 11. sējuma satura veidošanā.
Rakstu krājums turpina dažādu Latvijas kultūras vēstures aspektu izpēti, kas saistīti ar literārās kultūras attīstību latviešu valodā 18. un 19. gadsimtā, kā arī aplūko rakstītās un vizuālās kultūras mantojumu ārpus Latvijas teritorijas, kas saistīts ar LNB krājuma izpēti. 
Piecpadsmit sējumā publicēto rakstu autori pārstāv izglītības, pētniecības un atmiņu institūcijas, kas darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumu tematika atklāj reliģisko, politisko un sociālo ideju daudzveidību, kas atstājusi pēdas Latvijas kultūras vēsturē. Sējuma saturs iedalīts trijās daļās, kas veido dažādus tematiskos ciklus. Pirmajā daļā “Rokraksti un to konteksti” iekļauti pētījumi par latviešu literārās kultūras veidošanos no 18. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam. Sējuma otrajā daļā “Laikraksti” apkopota 2022. gada decembrī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notikušās starptautiskās konferences, kas bija veltīta laikraksta “Latviešu Avīzes” (1822–1915) divsimtgadei. Rakstu krājuma trešo daļu Miscellanea veido pētījumi, kas saistīti ar LNB krājuma materiālu apzināšanu un izpēti, ietverot mākslas un kultūras vēstures tēmas no baroka laikmeta līdz pat 20. gadsimta nogalei.
Sējuma atbildīgie redaktori: Jana Dreimane un Mārtiņš Mintaurs. Autori: Māris Baltiņš, Edgars Ceske, Pauls Daija, Eva Eglāja-Kristsone, Māra Grudule, Nadežda Gruņahina, Dangirs Mačulis (Dangiras Mačiulis, Lietuva), Ave Mateus (Ave Mattheus, Igaunija), Kristina Papule, Ingrīda Peldekse, Dita Pfeifere, Gvido Straube, Diāna Šermane, Baiba Tjarve, Vita Zelče, Dmitrijs Zinovjevs. Dizainere: Linda Jeromane.
LNB Zinātnisko rakstu 11. sējums sagatavots un izdots programmā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

LNB Zinātnisko rakstu 11. sējuma “Latviešu kultūra rokrakstos un laikrakstos” atvēršanas svētki

Piektdien, 2024. gada 17. maijā plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Virtakas klasē 1. stāvā notika dzejnieka un tulkotāja Ulža Bērziņa (1944–2021) astoņdesmitajai dzimšanas dienai veltīta saruna “Uldis Bērziņš. Skola”.

Sarunā piedalījās dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode, tulkotājs Dens Dimiņš un tulkotāja Ieva Lešinska. Sarunu vadīs LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas informācijas speciālists Kristaps Kuplais.

Skola, skološanās un skološana ir viens no Ulža Bērziņa dzīves dzinuļiem un caurviju motīviem – studējis vairākās augstskolās, pabeidzis visdažādākos specializētos mācību kursus, apguvis daudzas valodas, kas atspoguļojas plašā tulkojumu un atdzejas bibliogrāfijā. Uldis Bērziņš ir ieguvis un lolojis košu draugu un domubiedru loku gan Latvijā, gan Eiropas un Āzijas valstīs – īpaši turktautu valodās runājošās zemēs.

Dzejnieks Jānis Rokpelnis grāmatā par Knutu Skujenieku “Smagi urbjas tinte” apraksta kultūrvēsturisku latviešu atdzejas skolas rašanās epizodi 20. gadsimta 60.–70. gadu mijā. Ulža Bērziņa istabiņā Barona ielas dzīvoklī ieradušies jaunie dzejnieki, atdzejotāji Knuts Skujenieks un Leons Briedis. Uz galda izklāta Eiropas karte, lai noskaidrotu, kura valoda vēl nav apgūta? Kurš no tuvajiem kolēģiem, kurš no jaunajiem varētu šīs neapgūtās valodas pievienot mūsu dzejas pieredzei, atdzejas laukam?

1970. gada rudenī Uldis Bērziņš vēstulē Leonam Briedim iesaka nākotnē noderīgākos studiju virzienus: semitoloģija (Bībele, ebreju viduslaiku, arābu klasiskā literatūra, akadiešu literatūra), indiešu filoloģija, irāņu filoloģija (persiešu klasiskā literatūra), japāņu filoloģija. Šis ir tikai viens no piemēriem, kas rāda Ulža Bērziņa darba vērienu un arī uzticēšanos savai valodai un saviem kolēģiem kā pilnīgiem pasaules dzejas, Lielā Teksta dalībniekiem – vai ir kas tāds, kas talantīgam dzejniekam ar valodām un darbu nebūs pa spēkam?

Tagad mēs varam lasīt Ulža Bērziņa latviskotās Vecās derības grāmatas, Korānu, Saadi “Rožudārzu”, plašu tulkojumu klāstu no slāvu, turku, ģermāņu u.c. valodām. Latviešu atdzejas skola – tā mēdz dēvēt Ulža Bērziņa un kolēģu veikumu, vienlaikus procesu un rezultātu; došanas un mācības ceļu, kurš arī tagad turpinās.

Leons Briedis devās studēt uz Kišiņevu, Pēters Brūveris – uz Baku, Einārs Pelšs – uz Burjatiju… 80. gados, Ulža Bērziņa iedvesmots, tadžiku valodas studijas uzsāka Jānis Ešots (1966–2021), kurš vēlāk kļuva par izcilu, starptautiski atzītu islāma kultūras pētnieku, persiešu valodas speciālistu, tulkotāju un interpretu, tuvu Ulža Bērziņa kolēģi. Sarunas vakarā pieminēsim arī Jāni Ešotu, būs iespēja uzzināt kādi viņa darbi pieejami LNB krājumā un ārzemju izdevniecību katalogos.

Ieva Lešinska sarunā aplūkos Ulža Bērziņa skolu – gan atdzejojot T. S. Eliotu un  E. Paundu, gan viņu pašu, kā arī runās par U. Bērziņa arhīvu un par dažām ietekmēm U. Bērziņa darbos. Ingmāra Balode un Dens Dimiņš ir piedalījušies nozīmīgos Ulža Bērziņa mūža pēdējās desmitgades tulkojumos – rediģējot un komentējot. Uldis Bērziņš vienmēr bija gatavs pacietīgi skaidrot valodas un domas ceļus, atvērts sarunām ar laikabiedriem un jauniem kolēģiem. Pasākums iecerēts kā ievērojamā autora sarunas turpinājums.
Pasākumu atbalsta Latvijas kultūras kanons.

Uldis Bērziņš. Skola.

Latvijas Arhitektu savienības simtgades jubilejas gadā notika saruna par aktualitātēm arhitektūras izdevējdarbībā. Kā domāt un rakstīt par arhitektūru? Kas ir arhitektūras teorijas publikācijas mūsdienās, kāda ir to mērķauditorija: arhitekti, ēku īpašnieki, iedzīvotāji? Kāda ir sabiedrības interese par apkārtējo vidi un kā tas atspoguļojas mūsdienu publikācijās? Kas ir nepieciešams kvalitatīvai arhitektūras procesa dokumentācijai? Kas no tā trūkst Latvijā šodien, un kādēļ?
Sarunā piedalās Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja Linda Leitāne un arhitekts, arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs. Ierakstu vada LNB vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.

Arhitektūras izdevējdarbība – pieprasījums un piedāvājums

2024. gada 23. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva “Virtakas klasē” notika Dr. philol. Sanda Laimes lekcija “Senās zīmes Latvijas klintīs”. S. Laime ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, un jau vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar Latvijas klinšu rakstu apzināšanu, dokumentēšanu un zinātnisku izpēti. 

Lekcija “Senās zīmes Latvijas klintīs” iepazīstina ar Latvijas klintīs atstāto seno rakstu zīmju izpētes vēsturi, mūsdienu interpretācijām un interesantākajiem faktiem.

Šobrīd dažādos Latvijas smilšakmens iežos saglabāto zīmju skaits pārsniedz trīs tūkstošus. Atstāto liecību izcelšanās vēsture ir atšķirīga, bet tiek uzskatīts, ka tās ir saistāmas ar nu jau zudušām rakstu tradīcijām un rituāliem. LNB mācību telpa “Virtakas klase” nosaukta par godu Braslas upes krastā esošajam Virtakas iezim, kurā saglabājušies iegrebti vēlo viduslaiku raksti – dzimtu un aizsardzības zīmes. Virtakas ieža rakstus 1985. gadā atklāja dabas retumu pētnieks un publicists Guntis Eniņš ar biedriem, kas bija devušies ekspedīcijā gar Braslas upi jaunu, nezināmu alu meklējumos. Uz “Virtakas klases” sienas skatāma ieža rakstu kopija divkārtējā palielinājumā. Tā simbolizē Latvijas grāmatniecības senāko posmu – rakstus, kas Latvijas teritorijā lietoti pirms un daļēji arī paralēli kristietības un alfabētu ieviešanai.

Lekcija tika organizēta norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Dr. philol. Sanda Laimes lekcija “Senās zīmes Latvijas klintīs”.

Andersone, Džena. krīta apļi: stāsti. Redaktore Daina Grūbe; autores vāka dizains. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023. 320 lpp. ISBN 9789934320934.
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Džena Andersone - Krīta apļi : stāsti.

Vinogradova, Laura. Vārnas: romāns. Redaktore Daina Grūbe. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024. 159 lpp. ISBN 9789934321894.
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Laura Vinogradova - Vārnas : romāns.

Pastore, Luīze. Šis ir mans seriāls. Māksliniece Rute Marta Jansone; literārā redaktore Ieva Melgalve. Rīga: Aminori, 2023. 110 lpp. ISBN 9789934612350. 
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Luīze Pastore - Šis ir mans seriāls.

Zandere, Inese. Putni mūs redz. Ilustrāciju autore Aleksandra Runde. Teksts autores redakcijā. Rīga: liels un mazs, 2023. 58 lpp. ISBN 9789934574801.
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Inese Zandere - Putni mūs redz.

Shah, Bijal. Bibliotherapy. The Healing Power of Reading. London: Piatkus, 2024. 310 lpp. ISBN 9780349436036. 
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Bijal Shah - Bibliotherapy. The Healing Power of Reading.

Cimdiņa, Agnese. Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesī: tirgus un naftas antropoloģija. Redaktore Renāte Punka. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2023. 319 lpp. ISBN 9789984239781.
Tekstu lasa RenartsBraufmanis.

Agnese Cimdiņa - Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesī.

Lauriņa, Diāna, Veinberga, Iliana. Servīzes A–Z: Rīgas porcelāns 20. gs. otrā puse. Tulkojums angļu valodā: Marija Lapaine. Foto: Gvido Kajons. Rīga: Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, 2023. 213 lpp. ISBN 9789934566356.
Tekstu lasa Renarts Braufmanis.

Diāna Lauriņa, Iliana Veinberga - Servīzes A-Z.

Šī ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā skaņu ierakstu krātuve. Šeit atradīsiet vēsturiskos mūzikas ierakstus, grāmatu lasījumus, sarunu, konferenču un diskusiju apskatus, un citus ierakstus. Patīkamu klausīšanos!

This is the digital sound recording collection of the National Library of Latvia. Here you will find historical music recordings, book reviews, conversations, conferences, discussions, and other sounds. Enjoy listening!

LNB Zinātnisko rakstu 11. sējuma “Latviešu kultūra rokrakstos un laikrakstos” atvēršanas svētki

Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Klausītava"

Related tracks