REISA KAVĒŠANĀS
Ja gaisa pārvadātājs, kas nodrošina konkrēto reisu, paredz aizkavēšanos:
uz 3 stundām vai ilgāk, ja lidojuma attālums ES robežās ir lielāks par iepriekšminēto, kā arī citu reisu gadījumā, ja lidojuma attālums ir 1500 līdz 3500 km,
gaisa pārvadātājam ir pienākums Jums nodrošināt ēdināšanu un atspirdzinājumus samērīgā attiecībā pret gaidīšanas laiku, nepieciešamības gadījumā izmitināšanu viesnīcā (arī transportu līdz viesnīcai), sakaru līdzekļu bezmaksas pieejamību – divi telefona zvani, divu teleksa vai faksa ziņu vai arī divu elektronisko vēstuļu nosūtīšanu.

Ja reisa kavēšanās ir 5 stundas un ilgāk, gaisa pārvadātāja pienākums ir Jums piedāvāt atmaksāt biļetes vērtību (vajadzības gadījumā kopā ar bezmaksas reisu atpakaļ uz sākotnējo izlidošanas vietu).

Eiropas Kopienu tiesas 2009. gada 19. novembra spriedums nosaka, ka kavēto lidojumu pasažieri var tikt pielīdzināti atcelto lidojumu pasažieriem, piemērojot tiesības uz kompensāciju, un tie var pieprasīt Regulas (EK) Nr. 261/2004  7. pantā paredzētās tiesības uz kompensāciju , kad tie kavēta lidojuma dēļ cieš trīs vai vairāk stundu laika zudumu, proti, tie sasniedz galamērķi pēc trīs vai vairāk stundām pēc gaisa pārvadātāja sākotnēji paredzētā laika. Tomēr šāds kavējums nedod pasažieriem tiesības uz kompensāciju, ja gaisa pārvadātājs var pierādīt, ka lidojuma ilgo kavējumu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi, proti, apstākļi, pār kuriem gaisa pārvadātājam nav faktiskas kontroles.
Jūsu ievērībai!!!
Gadījumā, ja paredzama lidojuma kavēšanās ilgāk kā divas stundas, gaisa pārvadātāja pienākums tūlīt pēc paziņojuma sniegšanas ir izsniegt rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīti noteikumi par kompensāciju un atbalstu saskaņā ar Regulu.
Gaisa pārvadātājam pasažieriem jāsniedz konkrētās valsts pilnvarotās iestādes kontaktinformāciju rakstveidā.

Vairāk: http://www.ptac.gov.lv/lv/content/aviopas-iru-ties-bas

#PajautāJuristam – Reisa kavēšanās Ep.9

Līgumos uzņēmējiem ir iespēja pašiem noteikt strīda izskatīšanas kārtību. Tāds vispārējs formulējums kā „Ja puses neatrisina strīdu sarunu ceļā, tad jebkurš strīds risināms atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem” – paredz, ka strīdu skatīs pēc piekritības vispārējās jurisdikcijas tiesa jeb civiltiesa. Likums paredz arī iespēju tā vietā izvēlēties šķīrējtiesas klauzulu jeb speciāli formulētu punktu līgumā, kur pusēm parakstot tādu līguma punktu, puse apliecina, ka strīdu izskatīs tikai un vienīgi šķīrējtiesā. Īsumā – šķīrējtiesa nav tiesa likuma “Par tiesu varu” izpratnē, drīzāk tas ir privāts veidojums, kas izskata strīdus. Latvijā ir 83 šķīrējtiesas. Protams, uzņēmēji ne vienmēr vēlās izvēlēties kādu konkrētu sķīrējtiesu, pirmkārt, jo var rasties iespaids, ka lēmums var būt neobjektīvs, un tai pašā laikā nesaprotot, ko šķīrējtiesa dara. Šķīrējtiesu likums nosaka: pastāvīgo šķīrējtiesu drīkst dibināt tikai biedrība, kuras statūtos ir noteikts šāds mērķis; pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātāja pienākums ir nodrošināt tiesas darbībai atbilstošus apstākļus (atsevišķas telpas, personālu, mājaslapu u.c.); nostiprinātas prasības personām, kuras vēlas kļūt par šķīrējtiesnešiem – tostarp jurista kvalifikācijas obligātums; noteikts detalizētāks tiesneša interešu konflikta apstākļu regulējums; papildus obligāti jānodrošina publiski pieejams šķīrējtiesnešu saraksts (tajā jābūt ne mazāk par 10 šķīrējtiesnešiem); ar likumu nostiprināta UR kompetence lemt par šķīrējtiesas izslēgšanu no Šķīrējtiesu reģistra; arī noteikta obligāta pastāvīgo šķīrējtiesu reglamenta publiska pieejamība UR interneta vietnē, vairāk var uzzināt Latvijas Vēstneša portālā „Par likumu un valsti” www.lvportals.lv Šķīrējtiesas spriedums nav galīgs uzreiz. To ir jāapstiprina rajona tiesā. Par rajona tiesas lēmumu var iesniegt blakussūdzību, bet pēc tam atsevišķos gadījumos arī protestu. Iemesli sprieduma noraidījumam ir izsecināmi no Šķīrējtiesu likuma 5.panta. Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot virkni strīdu. Šķīrējtiesu likuma 5.pants nosaka: (1) Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu: 1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece; 2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības; 3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā; 4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm; 5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā; 6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām; 7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds); 8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process. (2) Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

Bizness un Likums. 1. epizode. Šķīrējtiesa.

Studijā Rihards Plotka un raidījums Bizness un Likums. Ziņas. Patentu valde ziņo, ka 2016. gada 26. aprīlī, Pasaules intelektuālā īpašuma dienā, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM zālē, Doma laukumā 4, Rīgā no plkst. 9.00 līdz 14.30 notiks seminārs “Eiropas Savienības preču zīmju reforma un preču zīmju starptautiskās reģistrācijas aktualitātes”. Uzņēmējiem seminārā, kuru organizē Patentu valde (PV) sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju, būs iespēja uzzināt par preču zīmju sistēmas attīstību Eiropā.^Lai veicinātu sportistu un sporta pasākumu apmeklētāju drošību, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu sagatavotos grozījumus Sporta likumā. Grozījumos norādīts, ka sporta sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā atļauts rīkot tikai licencētā attiecīgo sporta sacensību norises vietā – trasē – un tāda galvenā tiesneša vadībā, kurš licencēts attiecīgajā atbilstošas kategorijas sporta veidā. Motosporta trases un tiesnešus licencē biedrība „Latvijas Motosporta federācija”, autosporta trases un tiesnešus – biedrība „Latvijas Automobiļu federācija”, bet ūdens motosporta trases un tiesnešus – biedrība „Latvijas Ūdens motosporta federācija”. Kārtību, kādā licencējamas trases un galvenie tiesneši attiecīgajā sporta veidā, nosaka Ministru kabinets. Likumprojekts precizē sporta sacensību definīciju, nosakot, ka sporta sacensības ir pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši sacensību organizatora apstiprinātam sacensību nolikumam. Saeima atbalstīja arī saistītos grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Tie paredz, ka sporta sacensību organizēšanai autosportā, motosportā un ūdens motosportā jāsaņem atļauja no pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā sacensības paredzētas.^ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ķengaraga iecirkņa policisti saņēma informāciju par vīrieti, kurš, iespējams, tirgo nelegālās cigaretes. Policisti pārbaudīja saņemto informāciju un Maskavas ielā pamanīja aizdomās turamo vīrieti, kurš no pagraba savā automašīnā Volkswagen Sharan lika nelegālās cigaretes. Kopumā kratīšanas laikā pie 1964. gadā dzimušā vīrieša, kurš jau iepriekš bija nonācis policijas redzeslokā par identisku noziegumu, tika atrastas un atsavinātas vairāk par simts tūkstošiem nelegālo cigarešu ar Baltkrievijas un Kazahstānas akcīzes markām, kā arī bez akcīzes markām. Šobrīd ir uzsākts kriminālprocess par tabakas izstrādājumu nelikumīgu glabāšanu ievērojamā apmērā. Par šādu noziegumu var draudēt īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.^ Konkurences padome, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību visos tautsaimniecības sektoros sabiedrības interesēs, ir apkopojusi uzņēmēju un juristu sniegto vērtējumu par iestādes darbu apvienošanās uzraudzībā un par spēkā esošo normatīvo regulējumu. Konkurences likumā spēkā esošais apvienošanās regulējums paredz, ka uzņēmumiem, kuri nolēmuši apvienoties, pirms darījuma īstenošanas ir jāiesniedz Konkurences padomei ziņojums, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks par 35,5 miljoniem eiro vai arī to kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40%. 2014. un 2015. gadā Konkurences padome kopumā izvērtējusi 32 uzņēmumu apvienošanās. 

Bizness un Likums. 2.epizode. Ziņas.

Studijā jurists Rihards Plotka un raidījums „Bizness un Likums”. Raidījuma tēma ir distances līgumi. Lai komersants varētu pārdot patērētājam savu preci vai pakalpojumu, komersants un patērētājs slēdz līgumu. Līgumu var noslēgt gan rakstiski, gan mutiski, tomēr vispārējos gadījumos pusēm ir jābūt klāt pie līguma slēgšanas. Distances līguma gadījumā iztrūkst šī pazīme. Distances līguma jautājumu regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.pants un Ministru kabineta noteikumi Nr.255 „Noteikumi par distances līgumu”. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norāda, ka distances līgums ir vienošanās par preces iegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgta neklātienes apstākļos, izmantojot distances saziņas līdzekļus, piemēram, līgums noslēgts, izmantojot tikai interneta vietni, mobilo aplikāciju, elektronisko pastu, tālruni, TV veikalu, katalogu u.tml., pie tam - izmantojot konkrētu sistēmu, piemēram, komersanta interneta veikals ir uzskatāms par komersanta organizētu sistēmu, līgumu slēgšana telefoniski vai izmantojot elektronisko pastu ir uzskatāma par komersanta organizētu sistēmu, ja tirgotājs šādā veidā parasti veic līgumu slēgšanu. Galvenā pazīme šeit, protams, ir tas, ka vienošanās ir notikusi patērētājam un komersantam fiziski klāt neesot. Distances līguma puses ir tikai un vienīgi komersants un patērētājs, kur komersantam ir īpašs pienākumu slogs, jo tiek uzskatīts, ka distances līguma situācijā pastāv patērētāju interešu apdraudējuma risks, piemēram, patērētājam var būt ierobežotas iespējas saņemt pietiekošu informāciju un pārliecināties par preci vai pakalpojumu. Daži no komersanta pienākumiem ir sekojoši: sniegt informāciju par preces vai pakalpojuma galvenajām īpašībām, par cenu, piegādes un citām izmaksām, par atteikuma tiesībām, tai skaitā izskaidrojot, kur un kā var iegūt atteikuma veidlapu, papildus komersantam ir jāsniedz informāciju par piegādi, līguma izpildi, apmaksas kārtību un citiem līguma noteikumiem. Būtiskākās tiesības, ko piešķir Distances līgums ir atteikuma tiesības. Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā, nesniedzot nekādu pamatojumu, atkāpties no distances līguma. Vispārējos gadījumos tās ir 14 dienas. Atsevišķos gadījumos termiņš ir daudz lielāks. Kā iepriekš minēju, ir ļoti būtiski distances līguma slēgšanas brīdī informēt par atteikuma tiesībām un atteikuma veidlapu. Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības 1 gada laikā, ja komersants nav informējis par atteikuma tiesībām vai nav nodrošinājis atteikuma veidlapu. Komersantam ir pienākums pierādīt patērētāja informēšanas pienākuma izpildi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir skatījis vairāku patērētāju sūdzības lietās saistībā ar pārkāpumiem distances līguma slēgšanas gaitā, piem., tika konstatēs, ka mājas lapā netiek sniegta informācija par atteikuma tiesībām, kārtību, kas jāievēro pasūtījuma izdarīšanai, noslēgto līgumu uzglabāšanas un pieejamības noteikumiem, piedāvātās cenas un akciju spēkā esamības termiņu konkrēta datuma veidā. Citā lietā tika konstatēts, ka interneta veikals nepamatoti ierobežoja patērētāju tiesības, norādot, ka interneta veikals ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no noslēgtā distances līguma, gadījumā, ja pircējs izsaka vēlmi preci saņemt uz vietas klientu apkalpošanas centrā. Tādā veidā komersants vēlējās prettiesiski panākt, ka uz preču izsniegšanas punktu atnākušais patērētājs zaudētu atteikuma tiesības, jo komersants preču saņemšanu klātienē uzskatīja par pirkuma līgumu. 

Bizness un Likums. 3.epizode. Distances līgums.

Studijā jurists Rihards Plotka un raidījums „Bizness un Likums”. Ziņas. Saeima kā steidzamus pieņēma grozījumus Krimināllikumā. Grozījumi izstrādāti, lai likuma sadaļu pielāgotu mūsdienu situācijai un dotu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģējot uz iespējamo apdraudējumu valsts pamatinteresēm. Krimināllikuma grozījumi paredz atbildību par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Par to paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem. Bargāks sods paredzēts, ja šīs darbības veiktas, lietojot vardarbību vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Kā norādījuši valsts drošības iestāžu pārstāvji, pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs, un grozījumi likumā nepieciešami pēc iespējas ātrāk. Mūsdienās aizvien retāk izvērš tiešas militāras operācijas, bet tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli. Proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, kā arī atklātu vai slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm, skaidrots likumprojekta anotācijā. Ieslodzījumu vietu pārvalde piedāvā komercdarbības iespējas ieslodzījumu vietās, nodarbinot ieslodzītās personas. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 8.pantu, soda izpildes mērķis ir efektīvi piemērot notiesātajam visus šajā kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc soda izpildes. Strādājot notiesātajiem ir vairāk iespējas sagatavoties integrācijai sabiedrībā un darba tirgū uzreiz pēc atbrīvošanas, likumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītos zaudējumus, iespēju robežās palīdzēt saviem tuviniekiem. Notiesātajiem, kas brīvībā nav strādājuši, paveras iespēja iemācīties veidot attiecības ar darba devēju un darba kolēģiem, gūt priekšstatu par strādājošā tiesībām un pienākumiem. Ieslodzījuma vietā ieslodzītie var tikt nodarbināti cietuma saimnieciskajā apkalpē un komersanta izveidotajās darba vietās cietuma teritorijā. Notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, komersants var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā. Komersanti, nodarbinot ieslodzītās personas, veic komercdarbību Rīgas Centrālcietumā, Brasas, Daugavgrīvas, Iļģuciema, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Olaines un Valmieras cietumos. Pašlaik cietumos ir nodarbināti 21% no kopējā ieslodzīto skaita. Vairāk informācijas http://www.ievp.gov.lv/ . Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba devējus subsidētajās darba vietās nodarbināt bezdarbniekus ar invaliditāti, piedaloties aktīvajā nodarbinātības pasākumā „Pasākums noteiktām personu grupām”. Subsidēto darba vietu izveidei var pieteikties komersanti pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi. Izveidojot subsidēto darba vietu un pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs saņem šādu Nodarbinātības valsts aģentūras finanšu atbalstu: Ikmēneša dotāciju darba algai bezdarbniekam ar invaliditāti; Ikmēneša dotāciju darba vadītājam; Vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai bezdarbnieka ar invaliditāti vajadzībām; Dotācijas surdotulka, ergoterapeita, atbalsta personas vai cita bezdarbniekam ar invaliditāti nepieciešamā speciālista pakalpojumu apmaksai; Vienreizēju dotāciju bezdarbnieka veselības pārbaudei. 

Bizness un Likums. 3.epizode. Ziņas.

Studijā jurists Rihards Plotka un raidījums „Bizness un Likums”. Ziņas. Lai īstenotu pasākumus Latvijas kā tūrisma galamērķa starptautiskās konkurētspējas attīstībai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra jeb LIAA uzsāk līguma slēgšanu par atbalsta piešķiršanu projekta “Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā” ietvaros. Tūrisma nozares pārstāvji projekta ietvaros var saņemt atbalstu dalībai LIAA nacionālajos vai individuālajos stendos tūrisma izstādēs ārvalstīs, sniedzot prezentāciju vai piedaloties ar stendu ar tūrismu saistītās konferencēs un semināros ārvalstīs. Šajā aktivitātē uz atbalstu var pretendēt komersanti, kuri atbilst sīko, mazo un vidējo komercdarbību statusam, biedrības, kurās apvienojušies vismaz pieci komersanti vai kooperatīvās sabiedrības, nodibinājumi, ja starp dibinātājiem un to biedriem ir vismaz pieci komersanti vai kooperatīvās sabiedrības. Informācija par šo projektu ir pieejama LIAA mājas lapas www.liaa.gov.lv sadaļā "Fondi". Klienti par neskaidrajiem jautājumiem ir aicināti vērsties LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā pa tālruni 67039499, klātienē – Pērses ielā 2, Rīgā (1.stāvā) vai e-pastu – jautajumi@liaa.gov.lv. Aktīvā velosezona ir sākusies: policija atgādina par satiksmes drošību un noteikumiem. Palielinoties riteņbraucēju skaitam ceļu satiksmē, pieaug arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti. Šā gada pirmajos četros mēnešos fiksēti 105 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 56, bet bojā gājis viens riteņbraucējs. Pērnā gada pirmajos četros mēnešos fiksēti 114 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 74, bet bojā gājuši 3 velosipēdisti. Dažas svarīgākās prasības, kuras riteņbraucējiem noteikti ir jāievēro, braucot ar velosipēdu ir sekojošas: tam vienmēr ir jābūt tehniskā kārtībā, tai skaitā aprīkotam ar bremzēm; bērniem obligāti jālieto aizsargķivere, tai jābūt aizsprādzētai; velosipēdu vadītājiem jābrauc vienā rindā tuvāk brauktuves labajai malai; ieteicams, lai mugurā būtu spilgtas krāsas apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem; diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamības redzamības apstākļos jābūt aprīkotam ar gaismu atstarojošiem elementiem, kā arī iedegtiem gaismas lukturīšiem.  Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja spriedumus lietās "Balajevs pret Latviju" un "Čamans un Timofejeva pret Latviju".  Pirmajā lietā iesniedzējs sūdzējās, ka policijas konvoja darbinieki Rīgas apgabaltiesas aizturēto personu telpā bija pielietojuši pret viņu fizisku spēku, nodarot miesas bojājumus un ka šī incidenta izmeklēšana nebija efektīva. Izvērtējot iesniedzēja sūdzības, Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir noticis pārkāpums. Iesniedzējs lūdza Tiesu piespriest kompensāciju par morālo kaitējumu 20 000 EUR apmērā. Tiesa lielāko daļu iesniedzēja prasības noraidīja, kompensācijā par morālo kaitējumu piespriežot 5000 EUR. Otrajā lietā tiesā iesniegtajā pieteikumā iesniedzēji sūdzējās par Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas amatpersonu darbībām uzņēmuma, kurā abi iesniedzēji bija nodarbināti, pārbaudes laikā. Iesniedzēji uzskatīja, ka Muitas policijas amatpersonas bija prettiesiski ierobežojušas viņu tiesības uz brīvību, liedzot līdz pārbaudes beigām atstāt uzņēmuma teritoriju. Iesniedzēji lūdza piespriest katram 14 228 EUR kā kompensāciju par morālo kaitējumu, kā arī atlīdzināt katram no viņiem tiesvedības izmaksas 1135,44 EUR apmērā. Tiesa piesprieda pirmajam iesniedzējam kompensāciju 1000 EUR apmērā par morālo kaitējumu un kompensāciju par tiesāšanās izdevumiem prasītā apmērā, otrā iesniedzēja sūdzību tiesa noraidīja.  Vairāk portālā www.juristavards.lv .

Bizness un Likums. 4.epizode. Ziņas.

Studijā jurists Rihards Plotka un raidījums „Bizness un Likums”. Mūsdienu pasaulē komersanti savā uzņēmuma teritorijā veic videonovērošanu. Galvenais normatīvais akts, kas regulē šos jautājumus, ir Fizisko personu datu aizsardzības likums, kā arī MK noteikumi Nr.40.„Personas datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības”, bet galvenā uzraudzības valsts iestāde – Valsts datu inspekcija. Valsts datu inspekcija ir izveidojusi rekomendācijas ikvienam interesentam, ar kurām var iepazīties mājas lapā www.dvi.gov.lv . Rekomendācijās noteikts, ka vietās, kur fiziskās personas sagaida īpaši augstu privātuma aizsardzību, piemēram, apģērbu pielaikošanas telpās veikalos, kā arī tualetēs, videonovērošana nav pieļaujama. Ja videonovērošana vajadzīga satiksmes kustības kontrolēšanai, nedrīkst uzstādīt tādas videokameras, ar kuru palīdzību būtu iespējams redzēt cilvēku sejas un tās identificēt. Videonovērošanas kameras nedrīkst izmantot, lai ierakstītu sarunas starp cilvēkiem. Ir jāizvēlas iekārtas bez audio ieraksta esamības, vai arī tā ir jāatslēdz. Videoierakstu attēliem ir jābūt pieejamiem un iespējai vērot videonovērošanas monitorā esošo attēlu ir jābūt tikai attiecīgajai personai, kuras pienākumos ietilpst minēto darbību veikšana. Videonovērošanas attēlu aplūkošana ir jānodrošina atsevišķā telpā vai tādā veidā, lai nepiederošām personām nebūtu iespēja tos redzēt. Piemēram, ja videonovērošanas monitori ir uzstādīti tajā pašā telpā, kuru apmeklē arī uzņēmuma klienti, tad monitoriem ir jāatrodas tā, lai klienti un citas nepiederošas personas nevarētu redzēt videonovērošanas attēlu monitorā. Gadījumā, kad videokameras tiek uzstādītas darbavietā, piemēram, veikalā, lai novērstu zādzības, ko veic trešās personas, iespējams videonovērošanas attēlos tiks iekļauti arī darbinieki, pat ja tie saskaņā ar videonovērošanas mērķi nav novērošanas subjekti. Šādā gadījumā nedrīkst videonovērošanas datus izmantot, lai kontrolētu darbinieku veicamā darba apjomu vai atbilstību uzņēmuma procedūrām. Darbinieku videonovērošana var būt pieļaujama īpašos gadījumos, piemēram, ja tiek konstatēts, ka darbinieki zog veikala preci vai citu inventāru. Savukārt, gadījumā, kad ir aizdomas, ka darbinieks veic privātas sarunas pa darba tālruni darba laikā, un tiek nolemts izmantot videonovērošanu darbinieka darba vietā, šāda videonovērošana ir uzskatāma par pārāk lielu ierobežojumu personas tiesībām uz privātumu, kas jānodrošina arī darba vietā. Pastāvīga darba vietas un darba procesa novērošana ir pieļaujama ļoti īpašos gadījumos, piemēram, kur darbs ir saistīts ar radioaktīvām vielām, kad dažādu darba procedūru neievērošanas rezultātā var rasties pamatots dzīvības apdraudējums. Jebkurā gadījumā nav pieļaujama videonovērošanas veikšana darba vietu tualetēs vai darbinieku atpūtas zonās. Darba devējam darba līgumā vai darba kārtības noteikumos jāparedz punkts, kas nosaka, ka darbinieka darba vietā tiks izmantota videonovērošana attiecīgiem mērķiem. Vispārējos gadījumos komersantam ir pienācīgi jāinformē fiziskās personas par videonovērošanas veikšanu konkrētā teritorijā. Visefektīvākās veids, kā to nodrošināt, ir attiecīgu zīmju izvietošana pie ieejas videonovērošanas zonā, kā arī citviet teritorijā vai telpās kur tā tiek veikta. Zīmēm jāsatur informācija par komersantu, kas veic videonovērošanu, videonovērošanas mērķi un pārziņa kontaktinformāciju, jābūt viegli saskatāmām un izlasāmām attiecīgajā situācijā, jābūt atbilstošā izmērā atkarībā, vai tās ir paredzētas gājējiem vai autobraucējiem tā, lai tās katrā gadījumā normālā gājēju vai autobraucēju kustībā būtu izlasāmas un uztveramas. 

Bizness un Likums. 4.epizode. Videonovērošana.

Studijā jurists Rihards Plotka un raidījums „Bizness un Likums”. Ikvienam ir nācies sastapties ar dažādu valsts iestāžu amatpersonām. Katram pieredze ir ļoti individuāla, bet, iespējams, ne vienmēr pozitīva. Pamats tam varētu būt gan iestādes amatpersonas vai darbinieka bezdarbība, gan dienesta pilnvaru pārsniegšana vai pat draudi vai vardarbība. Personai, kuras tiesības ir aizskartas, kopš 2015.gada 1.novembra ir iespēja ar iesniegumu vērsties Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas padotības izmeklēšanās iestādē – Iekšējās drošības birojā. Nevajadzētu jaukt Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju ar Valsts policijas Iekšējās kontroles biroju, kam ir cita kompetence, piemēram, pārbaužu veikšana par Valsts policijas darbinieku pieļautajiem likumības un disciplīnas pārkāpumiem, profesionālās ētikas normu pārkāpumiem, kā arī citiem ārkārtējiem gadījumiem, tomēr Iekšējais drošības birojs ir pavisam kaut kas cits, tā darbību regulē Iekšējās drošības biroja likums. Biroja uzdevums ir atklāt, novērst un izmeklēt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un uzlabojot sabiedrisko drošību. Pie Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm pieskaitāmas: Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Nodrošinājuma valsts aģentūra un citas iestādes. Uz Drošības policijas amatpersonām Iekšējās drošības biroja darbība netiek attiecināta. Biroja kompetencē ir arī izmeklēt ar vardarbību saistītus noziegumus, kurus, pildot dienesta pienākumus, izdarījušas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, Ostas policijas un pašvaldības policijas darbinieki, tāpēc tam ir tiesības veikt pirmstiesas izmeklēšanu un operatīvo darbību, kuru kontrolē iekšlietu ministrs, bet operatīvās darbības pasākumu un pirmstiesas izmeklēšanas procesu likumību uzrauga Latvijas Republikas Prokuratūra. Ja esat nonākuši situācijā, kad ir pamatotas aizdomas par iespējamo iestādes amatpersonas vai darbinieka prettiesisko rīcību, nepieciešams uzrakstīt birojam adresētu iesniegumu. Iesniegumā jānorāda notikuma apstākļi; informāciju par iesaistītajām amatpersonām vai darbiniekiem -  vārds, darba vieta vai iespējamās pazīmes, kas palīdzētu noskaidrot personu; kādā veidā Jūsu tiesības tika aizskartas; iespējamos pierādījumus. Ļoti svarīgi ir norādīt arī iesniedzēja personas datus, adresi un kontakttālruni. Saskaņā ar Iesniegumu likuma prasībām, sūdzība, kurā nav norādīts personas vārds, uzvārds (juridiskai personai – nosaukums) un adrese (juridiskai personai – juridiskā adrese), var tikt atstāta bez izskatīšanas. Sūdzību var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai mutiski. Mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, Iekšējās drošības biroja darbinieks noformēs rakstveidā un tā kopiju izsniegs sūdzības iesniedzējam. Pastāv iespēja arī zvanīt uz diennakts anonīmo uzticības tālruni: 67209055/67209055. 

Bizness un Likums. 5.epizode. Iekšējās drošības birojs.

Studijā jurists Rihards Plotka un raidījums „Bizness un Likums”. Ziņas. Kā ziņo britu raidsabiedrība BBC, Itālijas Augstākā tiesa atzina, ka pārtikas zādzība mazos apmēros ar mērķi izvairīties no bada nav krimināli sodāma rīcība. Kāda persona Itālijas mazpilsētā nozaga ēdienu – sieru un cīsiņus EUR 4.07 vērtībā. Šai personai zemākā līmeņa tiesa piesprieda 6 mēnešu ieslodzījumu un 100 EUR sodu, taču Itālijas augstākā tiesa šo personu pilnībā attaisnoja un secināja, ka šī rīcība tika izdarīta galīgās nepieciešamības apstākļos nodrošināt sevi ar dzīvībai svarīgu uzturu un neveido noziedzīgā nodarījuma sastāvu. + Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi organizē ceturto semināru valsts institūciju darbiniekiem „Korupcijas sekas: soda neizbēgamība un brīvības vērtība”. Tā norises vieta − Rīgas Centrālcietums. Neierastā vide – cietums izvēlēta ar mērķi veicināt diskusiju par pretkorupcijas pasākumu lomu noziegumu novēršanā. Viens no atbildīgas un caurskatāmas publiskās pārvaldes un labas pārvaldības stūrakmeņiem ir korupcijas novēršana. Tā ir ne tikai KNAB misija, bet katras valsts un pašvaldības institūcijas uzdevums. KNAB regulāri aicina institūcijas un amatpersonas domāt par korupcijas risku apzināšanu un novēršanu, piedalīties aktuālu tēmu apspriešanā un apmācībās, iesaistīties tādas publiskās pārvaldes veidošanā, kurā korupcijai nav vietas. + Drošības policija publicēja pārskatu par dienesta darbību 2015.gadā. Pagājušā gada nogalē Drošības policija uzsāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 77¹.primpantu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Tas bija pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kad tika uzsākts kriminālprocess par iespējamu Latvijas iedzīvotāja pievienošanos islāmistu teroristu grupējumam konflikta reģionā. Patlaban Drošības policijas lietvedībā ir kriminālprocesi jau pret trim Latvijas iedzīvotājiem, kuri tiek turēti aizdomās par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Turklāt Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka teroristu kontrolētajos reģionos Sīrijā/ Irākā uzturas vēl vairāki Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji. Tāpat ir pamats uzskatīt, ka daži no Latvijas iedzīvotājiem, kuri devās uz Sīriju, ir gājuši bojā. + 2016.gada 1.janvārī spēkā stājās jaunie Ceļu satiksmes noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Jaunie noteikumi paredz, ka velosipēdistiem ir jāpārvietojas pa tiem paredzēto infrastruktūru, bet, ja tādas nav, tad pa brauktuvi vai izņēmuma gadījumā – pa ietvi, kur priekšroka dodama gājējiem. Šajā sakarā Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar partneriem uzsāka kampaņu “Pieklājība vieno!”. Tās laikā dažādu transportlīdzekļu vadītāji un gājēji tiks informēti par izmaiņām ceļu satiksmes noteikumos, kā ar viņiem tiks atgādināts par savstarpējo cieņu un sapratni. Īpaša uzmanība šajā kampaņā būs pievērsta velosipēdistu drošībai ceļu satiksmē. + Portāls www.tiesas.lv ziņo, ka ir veikts ikgadējais Eiropas Komisijas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, kas tiek veikts kopš 2013.gada. Šogad publiskotajā ziņojumā ir novērots pozitīvāks vērtējums par Latvijas tieslietu sistēmas darbu kopumā. 28 Eiropas Savienības valstu tiesu sistēmas vērtētas trīs aspektos – tiesu sistēmas efektivitāte (piemēram, tiesvedības ilgums), tiesu sistēmas kvalitāte (piemēram, uzraudzība un novērtēšana) un tiesu sistēmas neatkarība (piemēram, aptaujas, budžets, Tieslietu padomes pilnvaras). No pētījuma izriet, ka ka Latvijas tiesu sistēmas stiprie punkti ir spriedumu pieejamība, elektroniskā saziņa, kvalitātes un uzskaites sistēma un dzimumu līdztiesība. 

Bizness un ikums. 5.epizode. Ziņas.

Studijā jurists Rihards Plotka un raidījums „Bizness un Likums”. Šodienas raidījuma tēma ir Satversmes tiesa. Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kura īsteno konstitucionālo kontroli. Par Satversmes tiesas dzimšanas dienu uzskatāms 1996. gada 9. decembris. Satversmes tiesas  darbību regulē Satversme, likums „Par tiesu varu”, Satversmes tiesas likums un Satversmes tiesas reglaments. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. pantu Satversmes tiesa izskata lietas par: 1) likumu atbilstību Satversmei;; 3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem); un citus jautājumus. Tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir: 1) Valsts prezidentam; 2) Saeimai; 3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem; 4) Ministru kabinetam; 5) ģenerālprokuroram; 6) Valsts kontroles padomei; 7) pašvaldības domei; 8) tiesībsargam; 9) tiesai; 10) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim; 11) fiziskai vai juridiskai personai; 12) Tieslietu padomei. Satversmes tiesas darbības laikā visvairāk pieteikumus iesniedza fiziskās personās konstitucionālās sūdzības veidā – 2606 sūdzības. Konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības. Iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāņem vērā, ka tā ir galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis. Pirms vēršanās Satversmes tiesā personai savas tiesības jācenšas aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Piemēram, ja personas tiesības ir aizskārusi kāda iestāde, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā iestādē. Ja tās lēmums neapmierina, var vērsties pirmās instances tiesā (rajona vai pilsētas tiesā), kuras nolēmumu var pārsūdzēt apelācijas instances tiesā (apgabaltiesā). Šīs tiesas nolēmumu parasti var pārsūdzēt kasācijas instances tiesā (Augstākajā tiesā). Ja arī Augstākās tiesas nolēmums neapmierina un problēmas pamatā ir likuma neatbilstība Satversmei, persona var vērsties Satversmes tiesā. Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt tiesu nolēmumus – nedz spriedumus, nedz lēmumus. Proti, Satversmes tiesa nelemj par to, vai konkrētā civillieta, krimināllieta vai administratīvā lieta ir izskatīta pareizi. Satversmes tiesa atšķirībā no citām tiesām ir “likumu tiesa”. Tas nozīmē, ka Satversmes tiesa pārbauda, vai likums nav pretrunā Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Piemēram, ja Augstākā tiesa nolēmumu pamatojusi ar tādu likuma normu, kuru persona uzskata par neatbilstošu Satversmei, tad persona var lūgt Satversmes tiesu atzīt minēto normu par spēkā neesošu. Ja Satversmes tiesa atzīs normu par spēkā neesošu, tad persona varēs vērsties Augstākajā tiesā ar pieteikumu par lietas izskatīšanu no jauna. Konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesai ir jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas (piemēram, Augstākās tiesas) nolēmuma spēkā stāšanās. Ja nav iespēju pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža. Sūdzība Satversmes tiesā ir jāiesniedz rakstveidā. Tajā jānorāda sūdzības iesniedzējs, institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu vai normu, lietas faktisko apstākļu izklāsts, sūdzības juridiskais pamatojums, kā arī prasījums Satversmes tiesai. Konstitucionālajā sūdzībā nepieciešams ietvert juridisko pamatojumu. Juridiskā pamatojuma ietvaros jāsniedz argumenti par to, ka apstrīdētā norma aizskar sūdzības iesniedzēja pamattiesības. Ir jāpamato arī tas, ka ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav. 

Bizness un Likums. 6.epizode. Satversmes tiesa.

Studijā jurists Rihards Plotka un raidījums „Bizness un Likums”. Ziņas. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 16.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai uzdots pārrēķināt pieteicējas pensiju, apdrošināšanas stāžā ieskaitot darba periodu, kad pieteicēja strādāja Lietuvas uzņēmumā. Augstākās tiesa spriedumā norādījusi, ka apgabaltiesa ir pareizi atzinusi, ka aģentūrai bija jāieskaita pieteicējas apdrošināšanas stāžā laiks, strādājot bijušās PSRS teritorijā – Lietuvas PSR, pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, piešķirot pieteicējai, LR pilsonei, vecuma pensiju, apdrošināšanas stāžā neņēma vērā laiku, kad pieteicēja strādāja Lietuvas uzņēmumā. Pieteicēja vērsās tiesā, uzskatot, ka minētais laiks ir ieskaitāms viņas apdrošināšanas stāžā, līdz ar ko pensijas apmērs nosakāms lielāks. + Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ķengaraga iecirkņa policisti aizturējuši divas personas par iespējamu cietušā novešanu līdz pašnāvībai. Aizturētie iepriekš bija sistemātiski lietojuši alkoholu un fiziski iespaidojuši pensionāri, kura pēcāk Ķengaragā izlēkusi pa daudzdzīvokļu nama piektā stāva logu. Skaidrojot notikušā apstākļus, policisti uzzināja, ka dzīvoklī no kura pa logu izlekusi pensionāre, dzīvojusi viņa, kā arī viņas 57 gadus vecā meita un 34 gadus vecais mazdēls. Meita un mazdēls regulāri lietojuši alkoholiskos dzērienus, kā arī nodarījuši pensionārei miesas bojājumus. Neskatoties uz pāridarījumiem, sirmgalve diemžēl nebija vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu pret radinieku rīcību. Policisti notikuma vietā aizturēja abus iereibušos nelaiķes radiniekus - gan 1959. gadā dzimušo meitu, gan 1982. gadā dzimušo mazdēlu. Šobrīd pret abām aizturētajām personām ir uzsākts kriminālprocess par novešanu līdz pašnāvībai. Par šādu noziegumu var draudēt brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs. Izmeklēšana turpinās. + Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA “MP Latvija” piemērojis naudas sodu 50 000 EUR apmērā, kā arī uzlicis pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi un aizliegt realizēt paredzamu negodīgu komercpraksi arī turpmāk. PTAC konstatēja, ka SIA “MP Latvija” īstenotā komercprakse, aicinot patērētājus uz bezmaksas matu un galvas ādas, kā arī sejas kopšanas kosmētikas līdzekļu prezentāciju un tās ietvaros piedāvājot patērētājiem iespēju iegādāties matu un galvas ādas vai sejas kopšanas komplektu mājas lietošanai, ir negodīga jo: patērētājiem adresētajos pirkuma līguma piedāvājumos un noteikumos tiek noklusēta informācija par atteikuma tiesībām; tiek sniegta maldinoša un nepatiesa informācija par ārstiem un to noteiktajām diagnozēm vai veselības problēmām, salonu kā ārstniecības iestādi; patērētājiem rada iespaidu, ka tie nevarēs atstāt salona telpas vai tās būs jāatstāj neatbilstošā izskatā, ja netiks noslēgts līgums; rada spiedienu uz patērētājiem, lai tie noslēdz līgumu; + Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskais departaments informē komersantus - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējus, ka 2016.gada 13.maijā ir stājušies spēkā Aģentūras apstiprinātie grozījumi darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas dokumentos. Vairāk var uzzināt http://www.nva.gov.lv/ . Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa kriminālpolicisti aizturēja vīrieti, kurš, uzdodoties par AS “Latvijas Gāze” darbinieku un vienā gadījumā - par policijas darbinieku, iekļuvis svešos dzīvokļos un apzadzis to iemītniekus. Par zagļa upuriem kļuvuši cilvēki gados. 

BIzness un Likums. 6. epizode. Ziņas.

Studijā jurists Rihards Plotka un raidījums „Bizness un Likums”. 
Šodienas raidījuma tēma ir ceļu satiksmes noteikumi velosipēdistiem un velorīku drošība. 
2016.gada 1.janvārī spēkā stājas jaunie Ceļu satiksmes noteikumi.To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.
Ceļu satiksmes noteikumos ieviestas jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas.
Piemēram, precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. 
Ja velojoslas nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi; 
Jāatcerās, ka braukšana ar velosipēdu pa ietvi atļauta kā izņēmuma gadījums, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. 
Gājējiem uz ietves ir priekšroka un velosipēdistiem jāizvēlas braukšanas ātrums, kas neapdraud un netraucē gājējus. 
Braukšana pa ietvi jebkurā gadījumā atļauta bērniem līdz 12 gadu vecumam un viņu pavadītājiem; 
Ar velosipēdiem atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām, ja uzstādīta attiecīgā papildzīme; 
Nenokāpjot no velosipēda, atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus un gājēju ātrumā, pa gājēju pārejām – gan pa tādām, kas aprīkotas ar luksoforu, gan pa neregulējamām (bez luksofora). 
Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdistam savlaicīgi jāsamazina ātrums, nepieciešamības gadījumā – jāaptur braucamais un jāpārliecinās par drošību; 
Precīzāk noteikti kreisā pagrieziena veikšanas varianti: jāizvēlas drošākais pagrieziena veikšanas veids, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas, izvērtējot ceļa veidu (vienvirziena, divvirzienu, joslu skaits, atļautie braukšanas virzieni tajās utml.) un satiksmes intensitāti; 
Novēršot juridisko normu dublēšanos, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi saskaņoti ar Ceļu satiksmes likumu – atbilstoši likumam braukt ar velosipēdu ceļu satiksmē patstāvīgi atļauts no 10 gadu vecuma, jābūt velosipēdista apliecībai; 
Nolūkā uzlabot uz velosipēdistiem attiecināmo Ceļu satiksmes noteikumu struktūru, nodalītas uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās normas. Piemēram, mopēdi ir mehāniskie transportlīdzekļi, tādēļ uz tiem attiecināmas tādas pašas normas, kā uz pārējiem motorizētajiem transportlīdzekļiem. 
Vairāk Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājas lapā www.csdd.lv


Bizness un Likums. 7.epizode. Ceļu satiksmes noteikumi velosipedistiem.

Studijā jurists Rihards Plotka un raidījums „Bizness un Likums”. Ziņas. 
+
Valsts policija Rīgas reģionā veica kontroles reidu, kura laikā tika pārbaudīti 74 motobraucēji. 
Reida laikā ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki īpašu uzmanību veltīja tam, lai pārliecinātos vai motobraucēji nav nolocījuši savu spēkratu numura zīmes, tādā veidā apzināti cenšoties slēpt identitāti. 
Policistu bažas par motobraucēju veiktajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē apstiprinājās – pārbaudes laikā likumsargi manīja vairākus moto braucējus, kuru spēkrata numura zīmei bija manāmas locījuma vietas. 
Kā izceļ Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: “Numura zīmju nolocīšana ir ļoti rupjš ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, kas tiek veikts apzināti ar nodomu izvairīties no soda. 
Diemžēl, ik gadu, sākoties motociklu sezonai, šādu pārkāpumu nav mazums, tādēļ arī turpmāk visas moto sezonas garumā šim pārkāpumam policisti pievērsīs pastiprinātu uzmanību.” 
Valsts policija atgādina, ka aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta tai paredzētajā vietā, kā arī aizliegts numura zīmi izmainīt, aizsegt, pārklāt ar aizsargmateriāliem, mehāniski bojāt, locīt vai to apslēpt citā veidā. 
Numura zīmēm jāatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem un tām jābūt tīrām. 
Šoferiem jāparūpējas, lai stāvoša transportlīdzekļa numura zīmes simboli skaidrā dienas laikā būtu salasāmi vismaz no 40 metru attāluma, bet skaidrā nakts laikā – vismaz no 20 metru attāluma. 
Par neatļautām numura zīmju manipulācijām paredzēta arī administratīvā atbildība. 
Kā, piemēram, par braukšanu ar tādu transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no attāluma, kas ir divas reizes mazāks par noteikto, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu 30 eiro apmērā. 
+
Šī gada aprīlī Valkas rajona prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukts kāda uzņēmuma darbinieks par to, ka viņš nelikumīgi izmantoja uzņēmumam piederošus maksāšanas līdzekļus, nodarot tam mantisko zaudējumu kopsummā 4057 euro 43 centi.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais 2015.gada aprīlī, būdams kāda uzņēmuma darbinieks, paņēma viņa rīcībā darba vajadzībām nodoto uzņēmuma norēķinu kontam piesaistīto maksājumu karti un uz uzņēmuma vārda izsniegto degvielas uzpildes karti. 
Izmantojot viņam zināmos karšu PIN kodus, apsūdzētā persona laika posmā no 2015. gada 3. maija līdz 1. jūnijam, mantkārīgu tieksmju vadīta, 113 reizes izmantoja viņa rīcībā darba vajadzībām nodoto bankas karti, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem dažādās sabiedriskās vietās. 
Minētā persona mēneša garumā izšķērdīgi tērēja nelikumīgi iegūto uzņēmuma naudu, piemēram, ik dienu ieturot maltītes pilsētas kafejnīcās, apmaksājot savus un citu personu rēķinus. 
Tāpat apsūdzētais savu izredzēto pārsteidzis ar rožu klēpi 100 eiro vērtībā. 
Kopsummā, nelikumīgi izmantojot apsūdzētā rokās nonākušo uzņēmuma karti, tika iztērēti 3825,48 eiro. 
Apsūdzētais vairākas reizes trešajām personām iedeva uzņēmuma degvielas uzpildes karti, kā rezultātā degvielas uzpildes stacijās tika nopirkta degviela 231,95 eiro apmērā. 
Apsūdzētā persona pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 193. panta otrās daļas. 
Lieta izskatīšanai nodota Valkas rajona tiesai. 
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.



Bizness un Likums. 7.epizode. Ziņas.

Jurists, mag.iur. Rihards Plotka, juridisko pakalpojumu sniedzējs,vairāk www.plotka.lv un blogā www.rihardsplotka.lv. plotka.lv/ , biroja adrese Lāčplēša iela 27-7, Rīga, LV-1011.

Jurists Rihards Plotka

Popular tracks