Vai (un kā) kultūra var palīdzēt atdzimt aizmirstām kopienām, ciematiem, pilsētām?

Vai kultūra vispār ir vajadzīga? 
Vai nepieciešamas lielas investīcijas, vai varbūt pietiek ar vienas radošas personas entuziasmu? Vai ir iespējams radīt ilgtspējīgas pārmaiņas, kas iesakņojas kopienas dzīvē …un neizzūd, bet turpinās arī pēc radošās personas izdegšanas vai aizceļošanas?

Liepāja, Karosta, Ziemupe, Bernāti, Durbe, Valmiera un citas vietas. Viedie ciemi. Reāli piemēri un starptautiski pētījumi – kas strādā un kas nestrādā. Atbalstošas ekosistēmas nozīme sociālo inovāciju attīstībā ceļā uz radošu pilsētu, ciematu, kopienu.

Rīko:
Biedrība "Baringtons K2"

Sadarbībā ar:
British Council pārstāvniecība Latvijā
Latvijas Kultūras akadēmija
Liepājas Kultūras pārvalde
Biedrība Ziemupīte
Liepājas rezidenču un kultūras centrs

Vada:
Barbara Freiberga - Dizaina eksperte un izstāžu kuratore, Liepājas rezidenču un kultūras centra vadītāja

Piedalās:
Baiba Vigule - Biedrības "Baringtons K2" kultūras projektu vadītāja
Daina Vanaga - Biedrības "Ziemupīte" valdes locekle, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagasta muzeja vadītāja un kultūras pasākumu organizatore
Inta Šoriņa - Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 projekta vadītāja
Agita Auza - Liepājas Kultūras pārvaldes starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja, “Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa" projekta "Future DiverCities" (Nākotnes dažādpilsētas) vadītāja
Ieva Zemīte - Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore

TASCAM DR-05X

Saruna "Vai kultūra var palīdzēt atdzimt aizmirstām kopienām, ciematiem, pilsētām?"

Vai mūsu hokejistu iegūtās bronzas medaļas 2023.gada pasaules čempionātā ir likumsakarība vai (ne)gadījums? Vai latvietī ir uzvarētāja gēns? Kas neriskē, tas nedzer šampanieti - vai latvietis ir gatavs riskiem, lai uzvarētu? Ko vispār nozīmē - uzvarēt un kā tas ierakstās mūsdienu sabiedrībā ar dominējošo vienlīdzības naratīvu, kas arvien raitākā solī dodas tālāk virzienā prom no konkurences ideoloģijas? Vai uzvarētāja garu un domāšanas veidu var iemācīties? Kā to izdarīt? Un galu galā - ko mums darīt ar tautas garamantām, kuras slavina pieticību un čaklo (bet ne sevišķi produktīvo) sērdienīti un distancēti izturas pret pārticību, kungiem un bajāriem?

Rīko:
Nacionālā informācijas aģentūra LETA

Vada:
Juris Mendziņš - LETA vadītājs

Piedalās:
Ansis Jurģis Stabingis - psihoterapeits, apzinātības treneris
Ramona Urtāne - Nodibinājuma "Iespējamā misija" vadītāja
Ingrīda Blūma - Pasniedzēja Rīgas Biznesa skolā, padomes locekle "Bergs Timber AB"

Diskusija "Vai latvieši ir uzvarētāju nācija?"

“Spoku tīkli” ir viens no lielākajiem piesārņojuma veidiem Baltijas jūrā, kas ievērojami apdraud ūdens ekosistēmu. Nozaudētie zvejas rīki, ko sauc par "spoku tīkliem” turpina nekontrolēti zvejot, iznīcinot zivis un citas sugas. Taču uzņēmumi var sniegt praktisku atbalstu attiecīgā problēmu mazināšanai un risināšanai. Nāc un uzzini, kā Neste Latvija un Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centra  sadarbība ir mainījusi situāciju, kādi ir nākamie soļi, un kā Latvijas zinātne var palīdzēt risināt problēmu ārpus Baltijas jūras robežām!

Rīko:
Neste Latvija

Sadarbībā ar:
Rīgas Tehniskā universitāte

Vada:
Kristīne Garklāva - TV personība

Piedalās:
Armands Beiziķis - Neste Latvija valdes priekšsēdētājs
Elīna Miķelsone - Zinātņu doktore, RTU Dizaina Fabrikas vadītāja, Ideju un inovāciju institūta dibinātāja
Dr.oec. Astrīda Rijkure - Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore
Kārlis Bērziņš - “Submerge Baltic” līdzdibinātājs

Diskusija “Kā Latvijas gaišākie prāti izglābs Baltijas jūru?”

Izmērīsim Latvijas nacionālās pašapziņas temperatūru! Rīgā dzimušais pasaules domātājs Jesaja Berlins savulaik brīdināja par nacionālās piederības sajūtas pāraugšanu naidīgā nacionālismā, kas ievērojami apdraud vērtību plurālismu un sabiedrības iecietību pret dažādību. Kopīgi ar mūsu sabiedrības viedokļu līderiem pārrunāsim - vai šodienas ārējo draudu un starptautiskās nedrošības kontekstā Latvijā uzturam veselīgu nacionālās piederības apziņu?

Rīko:
Jesajas Berlina biedrība

Vada:
Juris Šleiers - Tet sabiedrisko attiecību direktors
Anete Biķe - Parīzes Politikas zinātnes institūta maģistrante

Piedalās:
Lolita Tomsone - Žaņa Lipkes memoriāla direktore, sabiedriskā aktīviste
Artis Svece - Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents
Mārtiņš Staķis - jaunievēlētais EP deputāts
Rihards Kols - Jaunievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts, 14. Saeimas deputāts

Diskusija "Kā neaizdedzināt savu māju?"

Inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, taču jauniešu skaits, kas pēc vidusskolas absolvēšanas izvēlas studijas STEM jomā, ir nepietiekošs. STEAM ir zinātnē (Science), tehnoloģijās (Technology), inženierzinātnēs (Engineering), mākslā (Arts) un matemātikā (Math) balstīta mācīšanās metode, integrējot minētās disciplīnas.

Darba devēji intensīvi meklē inženierus, piedāvājot ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī straujas ilgtermiņa karjeras izaugsmes iespējas. Tomēr vienlaikus sociālo mediju platformu popularitātes pieaugums ir radījis arī jaunu, daudzus jauniešus kārdinošu profesiju – influenceris, kura radīto saturu patērē tūkstoši vai pat miljoni cilvēku, vienlaikus gūstot arī ievērojamus ienākumu no sponsorētām reklāmām, sadarbībām ar zīmoliem un citiem digitālajiem projektiem. Arvien vairāk dzirdams, ka jaunieši vēlas kļūt par influenceriem. Šī ir profesija, kas bieži vien ir glorificēta, jo ieguldītais darbs paliek aiz kadra, atspoguļojot tikai pozitīvos un aizraujošos aspektus. 
 
Gan inženiera, gan arī influencera profesija ir dinamiska un aizraujoša, tomēr vēlamies labāk izprast, kuram no karjeras ceļiem ir augstāka pievienotā vērtība ilgtermiņā. Diskusiju debatē centīsimies noskaidrot, kādas ir abu profesiju aizkulises, ko pieprasa un vēl pieprasīs darba tirgus, un kurš spētu Teslai nopelnīt pirmais – inženieris vai influenceris.

Rīko:
Elektrum Energoefektivitātes centrs
Elektrum

Vada:
Rihards Blese - Latvijas Radio raidījumu vadītājs, digitālo tehnoloģiju entuziasts un LDDK politikas plānošanas eksperts

Piedalās:
Patrīcija Anna Vavilova - Instagram dzīvesstila bloga satura veidotāja, pilsoniskās līdzdalības, politikas, modes un komunikācijas entuziaste
Aiva Staņēviča - Biedrības "Riga TechGirls" valdes locekle
Deniss Aleksandrs Ševeļovs - Collex aģentūras līdzdibinātājs, RSU lektors un doktorants
Lauris Zalāns - RADIO TEV ētera personība
Ph.D. Brigita Dejus - Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošā pētniece
Ilvija Boreiko - AS "Latvenergo" valdes locekle, attīstības direktore

Debate "Kurš pirmais nopelnīs Teslai - inženieris vai influenceris?"

Kā nenoslīkt vairāk nekā 100 cilvēkiem Latvijā? Kā nenoslīkt birokrātijas purvos, lai panāktu, ka visi bērni mācās peldēt? Un kā nenoslīkt stereotipos? Uz šiem un citiem jautājumiem meklēsim atbildes šajā sarunā.

Latvijā noslīkst visvairāk, esam pirmajā vietā Eiropā. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir piedzīvojis slīkšanu, droši uz ūdens Latvijā jūtas tikai 33% un katrs 10 cilvēks Latvijā neprot peldēt.

52% skolas vecuma bērnu ir sliktas vai viduvējas peldētprasmes. Ir totāli nepietiekama izpratne par drošas uzvedības noteikumiem gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tikai desmitā daļa bērnu saprot, ka nepieciešamības gadījumā jāsauc palīgā, jāsauc glābējus vai, ja iespējams, jāpamet slīcējam piemērotus glābšanas palīglīdzekļus, neapdraudot sevi. Lielākā daļa mestos glābt paši un tas nereti beidzas ar diviem bojāgājušajiem. Valsts līmenī ir pāris sarunas, taču līdz reālām darbībām tā arī nav tikusi neviena no valsts iestādēm.

Rīko:
Biedrība "Peldēt droši"

Vada:
Ivars Svilāns - Komunikators

Piedalās:
Liene Cipule - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore
Dr. Jānis Kolbergs - Anesteziologs, reanimatologs, algologs.
Liene Dambiņa - Bērnu slimnīcas fonds, Bērnu un pusaudžu resursu centrs valdes priekšsēdētāja
Zane Gemze - Biedrības "Peldēt droši" dibinātāja un valdes priekšsēdētāja

Saruna "Kā nenoslīkt?"

Sociālās inovācijas pasaulē viss nav tikai ideālas prezentācijas, glīti post-it dēļi un "ietekmes" grafiki. Dažreiz viss sabrūk. Finansējums pazūd. Komanda izdeg. Klienti nespēj atrast ceļu pie Tevis, bet tieši tur – neveiksmē, kļūdās, pārdomās – dzimst visvērtīgākās atziņas! Šajā pasākumā dzirdēsi 4 īstus, drosmīgus, uz āru atvērtus stāstus par to, kā sociālā uzņēmējdarbība un inovācija izdevās un arī izgāzās. Dažreiz pat vienlaikus. Runātāji dalīsies ne tikai ar panākumiem, bet arī ar "kas mums vispār darījās galvā tajā brīdī" mirkļiem. 
 
 Šis nebūs lekcijpasākums. Tas būs dzīvs un dzirkstošs pieredzes īsstāstu pasākums ar humoru, atklātību un drosmi. 
 
 Kāpēc ir vērts apmeklēt? 
 - Tev ir ideja, bet nezini, ar ko sākt? Nāc dzirdēt, ar ko NEsākt. 
 - Tevi iedvesmo citi? Mēs Tevi iedvesmos ar viņu izgāšanos un "atdzimšanu". 
 - Gribi uzdot jautājumus? Publika būs daļa no spēles – katrs jautājums var pavērt jaunu atziņu. 
 
 Ko sagaidīt: 
 - 4 drosmīgi runātāji no sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības lauciņa 
 - Publikas jautājumi, kas var kļūt par pamatu jaunām idejām, bet arī smiekliem un asarām 
 - Smiekli, dažreiz arī kaklā iesprūdis kamols 
 - Tīklošanās ar cilvēkiem, kas dara, nevis tikai runā

Rīko:
Sabiedrības integrācijas fonds

Vada:
Alda Sebre

Piedalās:
Zane Ruģēna
Edgars Čerkovskis
Gustavs Mārtiņš Upmanis
Natālija Jermolajeva

Sociālo inovāciju čempionāts

Kādas ir vīriešu reproduktīvās veselības tendences? Ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties, ja ceļš līdz bērnam ir sarežģīts vai neiespējams?
 
 Mūsdienās arvien vairāk vīriešu paliek bez bērniem, daļa izdara apzinātu izvēli, bet citi piedzīvo negribētu bezbērnotību neauglības, veselības problēmu vai dzīves apstākļu dēļ. Neskatoties uz to, šī tēma vīriešu vidū un sabiedrībā joprojām ir stigmatizēta un noklusēta.
 
 Arī statistika rāda, ka bezbērnotības līmenis pasaulē pieaug, īpaši jaunākajās paaudzēs. Atkarībā no valsts, katra ceturtā vai piektā sieviete sasniedz 45 gadu vecumu bez bērniem. Taču vīriešu vidū situācija ir vēl izteiktāka — šajā pašā vecuma grupā bez bērniem ir aptuveni divi no pieciem vīriešiem.

Rīko:
Vita Stiģe-Škuškovnika

Vada:
Vita Stiģe-Škuškovnika

Piedalās:
Andris Ābele
Ansis Klintsons
Diāna Kiščenko

Diskusija ar pārdomu elementiem "Vai un kā vīriešu neauglība ietekmē dzimstības tendences?"

Mūsu sarunas iedvesmas avots ir Melānija Vanaga, kurai šogad ir 120 gadu jubileja. Melānija Vanaga – juriste, žurnāliste, rakstniece un novadpētniece. Padomju varas nospiesta, bet mūža nogalē saņēmusi Triju zvaigžņu ordeni.
 
 Melānija Vanaga ir teikusi: “Mūsu dzīvīte vispār ir īsa. Jācenšas pēc iespējas padarīt vairāk un padarīt pēc iespējas labu.” 
 
 Diskusijā runāsim par labo un katra cilvēka lielajām un unikālajām iespējām. Runāsim par to – vai un kā cilvēks var ietekmēt lietas digitālajā laikmetā. Un – kur paliek cilvēka balss mākslīgā intelekta universā.

Rīko:
Cēsu novada pašvaldība

Vada:
Atis Egliņš-Eglītis

Piedalās:
Ieva Morica
Elita Eglīte
Edgars Plētiens
Gundega Skudriņa
Kristaps Zaļais

Saruna "Vai kultūra var palīdzēt atdzimt aizmirstām kopienām, ciematiem, pilsētām?"

Sarunu festivāls LAMPA

Related tracks