Atlantīda -mana sirds,Elisijas lauki,kuri dzīvo ārpus laikiem.Atlantīda-mans miers,mana nogrimusī pils,kurā slēpti sapņu trauki.Atlantīda-mana valsts,mana savādā dzīve,kurā ierakstīts tavs vārds.Atlantīda-mans stāsts,mana zeme jūras gūstā,kur laikam pazūd skaits...Poseidonas ostā skan himna naktij sēravotos pazemes taktī.Poseidonas ostā miglas vāli slīd un bāla gaisma krīt-tāpat būs arī rīt...

Atlantīda

Man pieder ceļš,ko ziedi klāj un ceriņi,un miruši guļ taureņi pie mana slēgtā loga.Un bezgalīgās debesīs baudījuši brīvi,daudzkrāsaini pūķi pie manām kājām krīt...Man pieder ceļš caur pamestu parku-tur dzīvo eņģeļi ,kas klusumu sargā.Un ja mēs tuvāk ejam tad sadzirdēt var kā klusas melodijas tie dzied aiz vientulības...Es paceļu no zemes aklo taureni,un mācos saprast sevī nebūtību,nolemtību.Es klausos aklā vīrā līdz nedzirdu neko,un mācos saprast sevī nebūtību,nolemtību.

Man Pieder Ceļš

Uz krustcelēm ejot kāda sieviete jautā pirmajai pretim nācējai pa kuru ceļu lai iet...Kam dzimšana būs-vai par dāvanu kļūs?Pa kuru ceļu tu nāc?Vai laimīga esi?...Simtiem un tūkstošiem balsīs tiek cerībā lūgts par tiem ,kas dzims šodien.Vai diena šī ,kas drīz aizies,vai dzimšana būs par dāvanu tiem?...Kad jautājums paliek neatbildēts desmito reizi pati no sevis roka ceļas pret debesīm-vai proti Kungs zīlēt no manas delnas?Vai dzimšana būs vai par dāvanu kļūs?Vai tā būs?Vai tā ir?Kaut tā būtu...! Simtiem un tūkstošiem balsīs tiek cerībā lūgts par tiem ,kas dzims šodien.Vai diena šī ,kas drīz aizies,vai dzimšana būs par dāvanu mums?

Krustcelēs

Viņa vienkārši ieskatās tumsā un apsēžas pie iekurtas krāsns-:"Cik viegli ir pateikt un viegli ir aizmirst".Viņa vienkārši skatās sarkanā laukā-pierimst lietus-vēl aizdegt var lāpu no dziestošām oglēm....Degoša lāpa būs mūsu saule -plūst tumša upe pagātnes varā.Pazemes velves pie debesīm skaras-nav tumša upe vairs lāpas staros...No brīva vēja brāzmas krīt smilšu pulkstenis-ārā birst laiks un izveido plūstošas kāpas.Viņa vienkārši atskatās pie ieejas pazemes telpā,degoša lāpa-:"Tā mana saule"-to viegli ir pateikt....Degoša lāpa būs mūsu saule -plūst tumša upe pagātnes varā.Pazemes velves pie debesīm skaras-nav tumša upe vairs lāpas staros...

Nav Tumša Upe Lāpas Staros

Šai dārzā bezvēja naktīs svētceļojums just kā nezināms ubags turpina klust.Ar debess zilām acīm tūkstots pelēku seju pastiepj roku pretim un turpina zust...Nederīgs,spēkā neesošs-tāds ir vārds INUTILIS...Pēc dazādu cilvēku vienādiem meliem ieroku krustu tēstu no alkšņa-tas vienkārši vēsta- viņš aizmirsts miris šai pelēkā mājā nabadzībā...Kādā bezvēja naktī svētceļojums,kad piedzims dēls ,ko saukšu par Kristu-lai top cerība tā Kunga Dēlam,lai vecs vīrs būtu vajadzīgs....VETUS MARITUS IRITUS ID FILIO DOMINI (vecs vīrs nav vajadzīgs tam Kunga dēlam)(latīņu val.)

INUTILIS (Nederīgs)

	
Tai ielā kur mūžīgs ir miers,tur visi vēl guļ,balsis satinas mākoņos un klusē.Vari mierināt sevi,mani mīlot kā sevi pašu,bet šodien mīla ir aukstāka par ledu...Un man nav tev ko teikt-visi vārdi pārvēršas pelnos sadegot mīlā...Un man nav tev ko teikt-visi vārdi,tie pārvēršas pelnos atstājot mūs,mums sadegot...Un sapņos tavos,sapņos zvēri nāk ciemos un maigi tev pieglaužas klāt.Tu noglāsti kādu,kādu no tiem,kas tik svešs,kas otreiz vairs neatnāks pie tevis...Visas pasaules ielas savienojušās vienā-es eju pie tevis,bet paeju garām.Kad pusnakti sitīs,man atgriesties sevī,kad lēni,lēni izplūstu no tevis...Un man nav tev ko teikt-visi vārdi pārvēršas pelnos sadegot mīlā...Un man nav tev ko teikt,visus vārdus tos paņēma svešais, aizejot naktī bez manis ,sev līdz... (teksts sadarbībā ar Rūtu Mežavilku)

Mūžīgā Miera Iela

Aiz debesīm kā saslēgts skavās šis goda laukums vītolu ēnās,caur atblāzmu sudrabā viz to lejup slīgstošie zari...Mans laiks ir apstājies tagadnes pasaulē būt-es nāku pie Tevis,lai paliktu kopā-nebūs vārdu,būs asaras...Vīraka strūklas debesīs zemās,divkrāsu varavīksnē Tu atradi mājas...Laiks apstājies pie astoņdesmit- pirms septiņiem vienatnē gadiem...Un vārti paveras pusloka strēlē,lai ienāktu nesen kritušie.Nepārredzamās ēnās un miglā es sajūtu Tevi,bet nespēju redzēt...Kad vēlos ienākt aizveras vāri,liek gaidīt,atkal būt vienai?!Es zinu kā satikt var Tevi-iet Dieva aizliegto ceļu...Es iešu Dieva aizliegto ceļu!Lai satiktu Tevi!

Pēc 7 Vienatnē Gadiem

Dejotāja baltā piena kleitā putekļainā ceļmalā dejā par beigām...Pāri ilgām un pelēkām dienām milzīga brīvības rota kā vējam...Visa pasaule kļuvusi balta-pēc kaujas pelni un miers...Kāds bija pārdevis sauli-viņam solīja dzīvi debesīs...Šeit patvērums visam ko mīlam,milzīga brīvība vējā...Pāri mokošām krāsmatu sejām rītausma sāksies ar dejām...Pamests zobens un pelni-liktenis nenovēršams-cerot gūt mūžīgo laimi viņš bija pārdevis sauli...

Pāri Ilgām Pelēkām Dienām

Mums pietrūka svētku,mums pietrūka smieklu-un celta tiek pils, un nopirkti putni...Zīmētos mākoņos,stingušās debesīs atsitas viņi tavā dzimšanas dienā...Vai putni grib palikt dzīvi,dzīvi bez spārniem,kad izmocīti kliedz lūdzot pēc nāves...Un skanošos smieklos (hi-hi) slēptas tiek bailes (ha-ha),un smieklu atbalss par baudu mums kļūst...Neskaties uz acīm,jo asaras dažkārt melo,es esmu tev līdzās un smejos tev līdz un smejos tev līdz...Vien nenāc man klāt un nejautā,tu redzi,ka esmu tev līdzās un smejos tev līdz ,un smejos tev līdz...Kad mūsu smieklu atbalss drīzuma noklusīs-putni dzīvi paliks un izmocīti kliegs..Kad mūsu smieklu atbalss drīzuma noklusīs-putni dzīvi paliks un izmocīti kliegs..

Mums Pietrūka Smieklu

Kā ceļinieks viens laimes brīdis,kā svešinieks viens saules stars,kas nejūtas drošs lai paliktu līdzās šai mirklī,kurš tik vajadzīgs,kas nejūtas drošs lai paliktu līdzās šai mirklī,kurš tik vajadzīgs,..Klusā piestātnē vienkāršs būs prieks,laimes brīdis bezgalīgs,ja sevī tā vēlēsies...Tur aizpeldēs laivas izlocītas no papīra-viens laimes brīdis,viens saules stars...Šis stāsts ir par meiteni,kuru nemīlēja vecāki.Viņa gāja projām uz kluso piestātni,un no vecās skolas klades locīja divus kuģīšus-ik vakaru...

Stāsts Par Meiteni

Klusumā sit zvans,šalc mūsu priede,sakņu žņaugi skar atmiņas...Četras delnas dzintara asarām,kuras paņemsim līdzi mūžībā,kuras paliks man ziemas naktīm,kad būšu viena putenī...Es eju viena aukstā ziemas naktī,mēness ceļus rāda manam liktenim...Kad pateikšu ,ka mīlu tevi,es novērošu tavu smaidu...Tad acis aizvēršu un pateikšu:"Mans dēls raud mājās un esmu smagi slima..."Vai pēc maniem vārdiem starp mums būs siena?Vai pēc maniem vārdiem palikšu viena?Es vēlos nezināt vai ārā diena...Es vēlos palikt,palikt...

Es Vēlos Palikt

Cilvēks atnes nāvi putna ilgām sasniegt debesis,koku galotnēm skart mākoņus,upju straumēm veldzēt akmeņus...Mēma zemes skumjā balss,dzīvei saldo ziedu maz,nāvei daudz ir viens-dzīvei viens ir daudz!...Es esmu krasta laiva-asaras ir manas rozes.Tās klausās vakaros plūdu atplūdu dejās...Es kliedzu:"Neatņem sauli",lai kaijas un viļņi,lai smiltis un vējš ir kopā ar mani,kopā ar mani....Uguns sauli dūmos slēdz,pelni dārzos puķes sedz,mātes bērnu nāvi redz-mēmā zeme klusi smeldz...

Mēma Zemes Skumjā Balss

Kur sniegos ilgu tāles kā lidojums,kā spārnu miers zem kalnu upes krācēm-mani skumju akmeņi...kur apstājies ir laiks kā bezvēsts ,kā aizsaules sardze zem vītolu ēnām mani skumju akmeņi...kur bezvēja naktis kā domās grimis sirmgalvis zem mēness stariem mani skumju akmeņi...kā pumpurs sāk ziedēt,kā izaug skumju puķe, kā plaukstās akmens sēklas krīt...un es kā bērns, kas nezin dzīvi...es apskauju un jūtu vienu pulsu it kā divas dzīves savienotu-visi akmeņi zied,visi akmeņi zied ...uz iekšu...akmeņi zied,akmeņi zied...

Skumju Akmeņi

instrumentāls demo bonus- bija iekļauts 1996.g.izdotajā albuma kasetes versijā

Debess Straumes (instrumental demo bonus)

11 Skumju Akmeņi  2005.g.versija

	
Tu stāvi jūras krastā un gribi doties prom...bet pajautā sev vēlreiz vai tu gribi atstāt šo zemi visu pamesto?vai tu gribi atstāt,vai tu gribi pamest to,vai tu gribi atstāt,vai tu patiešām vēlies to?Paskaties-tur pie apvāršņa jau redzama ir saule,paskaties,paskaties...saule lec,saule lec-viss mainīsies...saule lec,saule lec-pagaidi mazliet...

10 Saule Lec

	
Steigai īsi soļi,tāpēc nesteidzos,klusumam savs ritms,ieklausos sirdspukstos.Dievs man spārnus dod,lai saprastu nesaprasto.kas bija vakar -tas nebūs rīt,atmetot lieko daudz ko var izmainīt...Dievs man spārnus dod,pasargā kad krītu...Mīļais Dievs tu taču redzi,ka pat negribot ,sirds vēlas sagaidīt rītu...dod zobenu savu ar siltumu Tavu mēs sasildīsim aukstumu manu...ledāji kusīs,atkāpsies ienaidnieks,ceļot radušais-uz mājām skries...dod zobenu savu ar siltumu Tavu mēs sasildīsim svešo aukstumu manu...Aleluja...Aleluja...Aleluja

09 Aleluja

Un ja tev vairs nenāk miegs-nebaidies drīz uzsnigs sniegs,drīz uzsnigs sniegs un viss pazudīs-kas nebūs aizmirsts-to aizmirsīs...Bezgalīgi ir sapņi,bezgalīgs ir mans miers,tā ir taisnība ko saku-manī ieklausies-es varētu tevi iemīlēt,bet negribu,jo bezgalīgi ir sapņi,bezgalīgs ir tikai miers...Un ja tev vairs nenāk miegs-nebaidies drīz uzsnigs sniegs,drīz uzsnigs sniegs un viss pazudīs-kas nebūs aizmirsts,to aizmirsīs...

08 Un Ja Tev Nenāk Miegs

	
Es uzkāpju uz jumta-es gribu lidot...un es ceļos augstāk un augstāk,un es ceļos augstāk- un man tas sanāk,un nav vairs neviena, un nav vairs nekā...nav vairs neviena, un nav vairs nekā...un nav vairs nekā-tur augšā...nav vairs nekā-tur lejā-es neko neredzu...un nav vairs nekā...es uzkāpju uz jumta,es gribu lidot...

07 Lidojums

	
Liegs siltums kā sniegs un pilsētā putekļi zied...tās kā atmiņas neizdzēšamas par mums...Tu aizlido,bet neaizej...Laiks jau svecēm dzist,logi tumsā grimst-atceries par mums-vairāk nevajag neko...Tu aizlido-vai man lūgt tev atgriesties?kā man būt?ko tev teikt?vai man lūgt-'Neaizej"?...Tu aizlido,aizlido...

06 Neaizej

Smiltīs zīmēju,no viļņiem smeļu,padebešos veidoju tavu tēlu,izcērtu no akmens,no smilgām sienu un vienkārši no tīra vēja.Es esmu sala pati pa sevi,ap mani ir jūra ,kas saistās ar tevi.Tā veido manu dzīvi un pieder tāpat-ne mazāk kā šodien,ne vairāk kā rīt...Kā kalnu upes straume tik neapturami tu nes,kā apstāties lai spēju?Kā kalnu upes straume tik nepielūdzami nes-kā pretoties lai spēju?...Nespēju!...Kā kalnu upes straume tik neapturami tu nes,kā kalnu upes straume tik nepielūdzami tu nes...kā apstāties lai spēju?kā pretoties lai spēju?...Nespēju...

05 Kā Kalnu Upes Straumes

Ilgu vējš,skumju zupa...ilgu vējš,sāpju tēja...Sāpes pieskārās man un aizsāpēja projām-palicis atmiņu lāsts-es eju bojā...Kalna pakājē gulēji,bet es ielejā dziedāju par tevi,no kalna lejā lidoji, un nolaidies man blakus...Es dzirdēju kā klusums skan-to nevar atdarināt,tu pastāstīji stāstu man,kuru nav iespējams zināt.Nesaprotamas sajūtas reiz ietina mūs,mums pieder tas kas nebija ,un tas kas nebūs...Kalna pakājē gulēji,bet es ielejā dziedāju par tevi,no kalna lejā lidoji, un nolaidies man blakus...un mēs aizlidojām...

04 Ilgu Vējš

Mūsu meži blakus stāv-katrs savā mežā tēju dzeram...dūmi no mūsu ugunskuriem ceļas augšā un satiekās.Eu,bet varbūt mēs varētu iznākt ārā no saviem biezokņiem ,un satikties klajā laukā...ko tu saki?...Tu saki ,ka:"Ārā līst lietus un mums nebūs kur paslēpties.Ārā snieg sniegs un mums nebūs kur sasildīties..."Tu saki,ka tev nav nekā,bet tev taču varētu būt Es...nāc ārā paskaties-tavu mežu izcērt,tavu mežu izcērt...celmiem klāts ceļš tevi atvedīs,celmiem klāts ceļš pie manis...celmiem klāts ceļš...kamēr ārā līst lietus...

03 Mūsu Meži

	
Vēja spārnu miers pārlaidās pāri mani mājai,un ievējoja tieši sirdī,lai izdziedinātu.Mirdzošs samts,tumši zilās.skaidrās debesīs-miers kuram jāseko- izgaist neļaujot...Šis vārds ir kā sajūta,kur citus vārdus nevajag...Tu mani sauc tur nezināmajā,tu mani cel visam pāri...

02 Tu Mani Cel Visam Pāri

Starp vēlu vakaru un agru rītu,starp pirmo un pēdējo stāvu,viņi vienkārši bija un neko nedarīja-ne skūpstījās,ne mīlējās.Kā divas zvaigznes kas satikās,lai zvaigznāju dibinātu...

01 Kā Divas Zvaigznes

Skumju Akmeņi is alternative rock music band from Latvia/Riga.Founded in 1994.Years of activity 1994-1997/2001-2005/2013-2014...Band have demo casette"Pilns nāves vecums vientulībā"(in july 1995);casette "Skumju Akmeņi"("Sorrow Stones")(in december 1996)(this album released as cd "Pēc septiņiem vienatnē gadiem"("After seven loneliness years") in 2001);digital demo album"Kā divas zvaigznes"("As two stars"(in  may 2013)...Band members from 2001 till 2014 are Heļēna Kozlova-vocals/acoustic guitar/whistle/songwriting/words;Kaspars Pupa-guitar/songwriting;Antons Novokšonovs-guitar;Ivars Blūms-bass/words;Gints Kronbergs-drums (ex.members-Raitis Dziedātājs-drums (1995-1997);Rinalds Zelmenis -guitar (1996-1997)...In years of activity band played in many clubs and festivals in Latvia.In 1996 was in tour in Finland.Band sings only in latvian language.

skumju akmeņi

Popular tracks