es reti ieeju zonā,
ar mani nekad nav sakaru.
stāvi manā ēnā,
es došu tev dvēseli savu.
slīksti asfaltā,
brauc projām pa Tallinas šoseju.
iepērcies ikea,
uz galda liec revolveri aukstu.

viss notiek tā kā tizlā latviešu seriālā,
es gribu izslēgt ārā, bet visur citur ir reklāma.
es nopirku sev ābolu
kā vārda dienas dāvanu,
es lasu horoskopu,
man sader ar ūdensvīru, bet man patīk dzelzsvīrs.

es reti ieeju zonā,
ar mani nekad nav sakaru.
stāvi manā ēnā,
es došu tev dvēseli savu.
slīksti asfaltā,
brauc projām pa Tallinas šoseju.
iepērcies ikea,
uz galda liec revolveri aukstu.

spēles manā galvā, lai es savainotu sevi.
magnēti manā miesā, lai es neaizplanētu.
es piesārņoju dabu ar savām domām,
es atgādinu ziemu, kas neiet projām.
pieskaries un jūti, cik auksta es esmu,
es negribu rādīt tev, kas es esmu.

domāju, ko darīt šodien,
tie ir mani labie gadi.
kājas krustā, sirds man pukstēt sāk,
kad beidzot jāiet projām.
varbūt ejam pastaigāties?
varbūt beidzot pazudīsim.
neīstas ir tikai bailes,
kuras manā sirdī guļ.

es reti ieeju zonā

dienu no dienas
dodos pēc barības
dienu no dienas
zogos pēc labības
izgāzu glāzi
lūdzu nelamā
sajuka vārdi
pateicu tos ko jūtu

mmmmmm
mmmmmm
mmmmmm

nekas jau nenotiek
tā kā gribas
bet es atskatīšos
vēl reizi
ja tu neatgriezies
tad man griezīs
un es sagriezīšos ar
savām jūtām

hobijus meklēju jaunus
pērku es skaistākus traukus
palīdzi, man sapņi rādās
pārāk labi 
nemodini

reālā dzīve man necepī
iet ārā no mājām man nepatīk
zinu, tā ir mana vaina
iešu sērfot mākoņos es

ja man sirdī dur
varbūt tas nozīmē tur
notiek kataklizmas
lauž balto gaismu prizma
ja man esi tu
varbūt ir vērts palikt un
ļaut lai deniņos dun
ļaut lai deniņos dun

mākoņu sērfs

Paldies Rolandam Laucim, pie kura tapa šis ieraksts un kurš palīdzēja dziesmas producēšanā, un veica mastering un mixing!

vārdi:

uztaisi man apkārt sētu
tikai no sava auguma
iesēj man ziedošu pļavu
lai es būtu laimīga

un es kritīšu tavās rokās
vējā priedes raustās

izņem no manis visu
ļauno ar savu skatienu
atsaldē manī ledu
tikai ar vienu glāstu

un es kritīšu tavas rokās
vējā priedes raustās
un es kritīšu tavās rokās
vējā sirds man dauzās

uztaisi man apkārt sētu
no dievkociņiem
pieliec man sauso ledu
pie deniņiem

un es kritīšu tavas rokās
vējā priedes raustās
un es kritīšu tavās rokās
vējā sirds man dauzās

es kritīšu tavās rokās

Es gribu būt viena kā pēdējais cilvēks uz zemes.
Bet nevis kā seriālā, ko rāda pa TV6.
Lai tukšums ne tikai sirdī, bet ielās vēl mājo.
Es atzīstos jūtās, kas tev pārāk nepareizas.

Šis tukšums rezonē
un manas domas izbalē,
es jūtu tikai pieskārienus,
vārdi nesasniedz.
Es esmu pārāk tālu prom,
ar Airbus atlido pie manis,
citādāk man ir pilnīgi vienalga.

Es gribu būt viena kā pēdējais cilvēks uz zemes.
Bet nevis kā seriālā, ko rāda pa TV6.
Lai tukšums ne tikai sirdī, bet ielās vēl mājo.
Es atzīstos jūtās, kas tev pārāk nepareizas.

Ir pavasaris, bet es mirstu,
tā jau bija pagāšgad,
es vēroju caur logu - 
pienenes zied zeltā.
Un gulbji draud ar mani kauties,
grib tie maizi,
mīļais, man nav nekā, ko iedot tev,
pat viena silta smaida.

pēdējais cilvēks uz zemes

vinnēju skrablē, bet zaudēju dzīvē
rokas tev zilas kā rudzu puķes
atļauj man pieskarties tavām domām
man patīk baidīties un bēgt projām

kā varu palīdzēt
varbūt var sadziedēt
es varu saziepēt
es varu saziedēt
varbūt var aizpeldēt
pāri tam zilumam
varbūt var apslāpēt
ļaujies šim trulumam

tev patīk lidot
bet man patīk krāsot
aizmālēju tev visas rievas
rozā brilles kļūst caurspīdīgas
manas bailes tiek piepildītas

pietiks ar vienu, bet vēlāk nevienu
peitiks ar vienu
es zinu, ko tu gribi darīt
lūdzu nē.

kā varu palīdzēt
varbūt var salīmēt
es varu sazīmēt
es varu samīlēt
neraudi vienatnē
nāc līdzi pazemē
neviens mūs nemeklēs
neviens mūs neredzēs

pietiks ar vienu, bet vēlāk nevienu
peitiks ar vienu
es zinu, ko tu gribi darīt
lūdzu jā

Keitija Bārbale

Popular tracks