Vadīta Lūgšana. Jēzus Saruna Ar Pēteri Jņ 21:12 - 17

Quasimodogeniti – Baltā svētdiena

Kad tanī pat pirmajā nedēļas dienā, vakaram iestājoties, aiz bailēm no jūdiem durvis, kur mācekļi bija sapulcējušies, bija aizslēgtas, Jēzus atnāca un nostājās viņu vidū, un sacīja tiem: Miers jums! Un Viņš, to pateicis, tiem rādīja rokas un sānus. Tad mācekļi, redzēdami Kungu, kļuva līksmi. Tad Viņš atkal tiem sacīja: Miers jums! Kā mans Tēvs sūtījis mani, tā es jūs sūtu. To pateicis, Viņš dvesa un sacīja tiem: Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie būs piedoti, kam tos aizturēsiet, tiem tie būs aizturēti. Bet Toms, viens no tiem divpadsmit, saukts Dvīnis, nebija pie viņiem, kad atnāca Jēzus. Tad pārējie mācekļi sacīja viņam: Mēs redzējām Kungu. Bet viņš sacīja tiem: Ja es neredzēšu naglu rētas Viņa rokās un savu pirkstu neielikšu naglu rētās, un savu roku neielikšu Viņa sānos, es neticēšu. Un pēc astoņām dienām atkal Viņa mācekļi un arī Toms bija iekšā. Un durvis bija aizslēgtas. Jēzus atnāca un nostājās starp viņiem, un sacīja: Miers jums! Pēc tam Viņš sacīja Tomam: Sniedz šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, un sniedz šurp savu roku un liec to manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs! Toms atbildēja Viņam, sacīdams: Mans Kungs un mans Dievs! Jēzus sacīja viņam: Tom, tu ticēji tāpēc, ka tu mani redzēji. Svētīgi tie, kas nav redzējuši, bet ir ticējuši. Vēl daudz citus brīnumus Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, kas nav rakstīti šinī grāmatā. Bet šis ir rakstīts, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs ticēdami iemantotu dzīvību Viņa vārdā.

Jāņa evaņģēlijs 20:19–31

Doma sprediķi

2024.04.07., Elijs Godiņš (Jāņa ev. 20:19–31)

Misericordias Domini – Trešā Lieldienu svētdiena

Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti. Un viņi tuvojās miestam, kurp tie gāja, bet Viņš izlikās tālāk ejot. Bet tie Viņu ļoti lūdza, sacīdami: Paliec ar mums, jo vakars jau metas un diena tuvojas beigām! Un Viņš iegāja pie tiem. Un notika, ka Viņš, būdams ar tiem pie galda, paņēma maizi un svētīja, un lauza, un pasniedza to viņiem. Tad viņu acis atvērās; un tie pazina Viņu, bet Viņš nozuda no to acīm. Un viņi teica viens otram: Vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus? Un tai pašā stundā viņi cēlās, atgriezās Jeruzalemē un atrada sanākušus tos vienpadsmit un arī tos, kas ar viņiem bija; Tie sacīja: Kungs patiesi augšāmcēlies un parādījās Sīmanim. Un viņi stāstīja, kas notika ceļā, un kā tie, kad Viņš lauza maizi, to pazina.

Lūkas evaņģēlijs 24:27-35

2024.04.14., Elijs Godiņš (Lūkas ev. 24:27-35)

Jubilate – Ceturtā Lieldienu svētdiena

Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm. Bet algādzis, kas nav gans, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg; un vilks tās nolaupa un izklīdina. Bet algādzis bēg tāpēc, ka viņš ir algādzis, un avis viņam nerūp. Es esmu labais gans; es pazīstu savas, un manas pazīst mani. Kā Tēvs mani pazīst, tā es pazīstu Tēvu; un es lieku savu dzīvību par savām avīm. Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; un tās dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans. Tāpēc Tēvs mīl mani, ka es atdodu savu dzīvību, lai atkal to atgūtu. Neviens neatņem to no manis, bet es to atdodu pats no sevis. Un man ir vara to atdot un ir vara to atkal ņemt. Šo bausli es saņēmu no sava Tēva.

Jāņa evaņģēlijs 10:11–18

2024.04.21., Sandis Ratnieks (Jāņa ev. 10:11-18)

Cantate – Piektā Lieldienu svētdiena

Es esmu īstais vīna koks, un mans Tēvs ir kopējs. Viņš nocērt no manis ikkatru zaru, kas nenes augļus, un ikkatru, kas nes augļus, tīra, lai tas vēl vairāk nestu augļus. Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko jums teicu. Palieciet manī, un es jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja nepaliek pie vīna koka, tā arī jūs ne, ja jūs nepaliksiet manī. Es esmu vīna koks, bet jūs zari. Kas paliek manī, un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt. Ja kas manī nepaliek, to kā zaru izmet ārā; un tas sakalst, un to paņem un iemet ugunī, un tas sadeg. Ja jūs paliksiet manī, un mani vārdi paliks jūsos, tad, ko vien jūs vēlēsieties un lūgsiet, tas jums notiks. Ar to mans Tēvs tiek pagodināts, ja jūs nesat daudz augļu un kļūstat mani mācekļi.

Jāņa evaņģēlijs 15:1–8

2024.04.28., Jānis Cepurītis (Jaņa ev. 15:1-18)

Rogate – Sestā Lieldienu svētdiena

Kā Tēvs mani mīlējis, tā es jūs mīlu. Palieciet manā mīlestībā! Ja jūs manus baušļus pildīsiet, jūs paliksiet manā mīlestibā, tāpat kā es sava Tēva baušļus pildīju un palieku Viņa mīlestībā. To es jums sacīju, lai mans prieks paliktu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Tas ir mans bauslis, lai jūs viens otru mīlētu, kā es jūs mīlēju. Nav nevienam lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem. Jūs esat mani draugi, ja jūs darīsiet to, ko es jums pavēlu. Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nezina, ko viņa kungs dara; bet es jūs saucu par draugiem, jo visu, ko dzirdēju no sava Tēva, es jums pasludināju. Ne jūs mani izredzējāt, bet es jūs izredzēju un liku, lai jūs ietu un nestu augļus un lai jūsu augļi paliktu, jo visu, ko jūs no Tēva lūgsiet manā vārdā, to Viņš jums dos. Šo es jums pavēlu, lai jūs cits citu mīlētu.

Jāņa evaņģēlijs 15:9–17

2024.05.05., Sandis Ratnieks (Jāņa ev. 15:9-17)

Mātes (ģimenes) diena

un tiem sacīja: “Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes, un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” Un Viņš tos izveda līdz Betānijai un, Savas rokas pacēlis, tos svētīja. Un notika, kad Viņš tos svētīja, Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts debesīs. Bet tie Viņu pielūdza un atgriezās Jeruzālemē ar lielu prieku,

Lūkas evaņģēlijs 24-46:52

2024.05.12., Jānis Cepurītis (Lūkas ev. 24-46:52)

Vasarsvētki

Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: “Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu – partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam.” Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: “Kas tas ir?”

Apustļa darbi 2;1-13

2024.05.19., Elijs Godiņš (Apustuļa darbi 2:1-13)

RĪGAS DOMA DRAUDZE
Dievkalpojumi draudzē notiek:
    svētdienās 12:00
    pārējās dienās 8:00
    ceturtdienās 08.00 un 18:00
Aicinām savas garīgās dzīves kopšanai izmantot arī draudzes attālinātos resursus (www.doms.lv, Youtube, Facebook)

2024.05.05., Sandis Ratnieks (Jāņa ev. 15:9-17)

Doma draudze

Related tracks