On 7–8 December, 2023, an international scientific conference "Publishing and the Nation" was held at the National Library of Latvia. The conference was part of the "Latvian Book 500" series and was dedicated to the 150th anniversary of the prominent publisher Ansis Gulbis (1873–1936). It stimulated discussion on book publishing as a cornerstone of a nation's culture, focusing on the late 19th and early 20th centuries, when the establishment of professional book publishing in the Baltic Sea region nations began.
https://www.gramatai500.lv/en/post/conference-publishing-and-the-nation
Piret Lotman. Estonian perception of history in the final years of Tsarist Russia: writers and publishers of historical books

Melinda Simon. Hungarian copyright protection in the late 19th and early 20th centuries 

Loreta Vinclovienė and Veronika Girininkaitė. The work at the bookshop owned by Marija and Jurgis Šlapelis in Vilnius in 1906–1949
 
Andreas Hedberg. Re-inventing the nation: patriotism and book design in Sweden at the turn of the century 1900

Session moderated by Mārtiņš Mintaurs 

The conference was organised by the National Library of Latvia within the framework of the series of events "Latvian Book 500" with the support of the Ministry of Culture of the Republic of Latvia and the State Culture Capital Foundation.

Creating and reinventing a nation: experience from other countries

Katlā vārās zupa
Varbūt tas ir svarīgi - sakļaut spārnus,
nosēsties uz elektrības vada,
saule ir auksta un dzeltena.

Man patīk nomaļas pludmales,
es negribu, lai cilvēki redz, ka meklēju dzintarus,
tad man jāizliekas, ka esmu atradusi,
citādi viņi sapratīs, ka esmu amatiere
un smiesies, teiks - meitenīt, parādiet, kas jums plaukstā,
tie taču nav dzintari, tikai fosfors un dzelteni akmeņi,
jūs nu gan esat dumja, meitenīt

Es vāru zupu naktī, naktī lobu sarkanu gaļu no kauliem,
es negribu, lai mani pieķer un padomā,
ka perfomēju tradicionālu sievieti,
kad gatavoju kādam vīrietim vakariņas,
es negribu, lai viņš padomā,
ka spēlēju mājas.

Elīna Vendija Rībena / Zupā vārās katls

pārslas krīt slīpeniski
it kā gribētu sakrist
prom no šī laukuma kurā
bērni skrien švīkstošām biksēm atvērtām
mutēm kā mazām samta lādītēm
dūrītē sažņaugta
vakara gaisma užina


Emija Grigorjeva / ejot gar katedrāles laukumu

liepām krīt lapas es skūpstu tās par tavu plecu par kaklu par vaigu par lūpām šī sidrabota kā tava āda ēnā šai plankumiņš kā tavā kreisajā acī man gribas visu tik lēni tik lēni kā zeme griežas nemanot gribu skatīties tevī kā vēlā rudens saulē un nesaprast ka es tā griežos nevis tu austi un rieti manā priekšā arvien citādos toņos tu esi es tevi jūtu visvairāk ziemas mēnešos kad tukšums man apkārt aizsniedz zvaigznes brien pāri laukam es saku brien es esmu pagātne eju nopakaļ tavās pamatskolas drēbēs pēdējos gados vairs nesnieg bērnībai un mums ir visu ziemu sniegs ir kaut kāds gads tētis ragavās mani velk gar jūru krakšķ ledus pāršvīkst sliedes pāri simetriskiem pēdveidīgiem zīmējumiem zvaigznes ir siltas un tuvas es esmu kajs ceļā uz sniega karalienes pili mani dūrainīši zīmē mirdzošus viļņus kupenā kas tik balta kā lauča knābis kā dzeņa ola kā kumelītes kas jāsēj kad vēl pieturas sniegs tās izkūst sniegam cauri un iesējas un tas notiek tik lēni un nemanāmi tik lēni tik lēni kā atdziest zeme kad vasara no tās pieceļas lēni kā kūst sniegs kad es drausmīgi gaidu kumelītes iesējamies un liepu lapas kuras skūpstīt par tavu plecu par kaklu par vaigu par lūpām un tava āda un plankumiņš man gribas    kā zemei    nesaprast	griežos    tu esi    jūtu

Emija Grigorjeva / ***

braucu aiz tevis ar riteni
uzmanīgi kā nošūtu svārku vīli
saules griezumā mēs kustamies
saules griezumā apkārt dinozauru puķēm
apkārt nobrauktam kurmim tirkīzzilas mušiņas
sasēdušās mielojas un nevar saprast
kāpēc par dievlūdzēju nosaukts
kukainis nevis kurmis
kam plaukstas tik lielas
ka lūgt ar tām var daudzkārt stiprāk


Mēs satikāmies nometnē.
No rokassprādžu meistarklases skolotāja meitas es dzirdēju – 
tu runā miegā.
Pirmās dienas naktī
negulējām blakus.
Atradu no rīta
it kā klusējošu.
Bet tava mēle sarkana kā smilšpapīru berzta – ahā, kā visu nakti trīta
Tad otrās dienas naktī
Mēs negulējām blakus.
No rīta satīkamies 
Tev rīkle piepampusi kā šķirnes tomāts piebriedusi – ahā, kā visu nakti patiesību čukstējusi
Un trešās dienas naktī.
Es ielavos pie tevis.
Tu guli kā šprote dzīva ielikta bundžā – cieši, bet šūpojoties.
Perfekti.
Es sāku:
"Es dzirdēju, ka tu runā miegā."
"Jā, tā ir."
"Es dzirdēju, ka tu pirms gulēt iešanas neiztīrīji zobus."  
"Jā, tā ir."
"Es dzirdēju, ka tu vēl joprojām tici spokiem." 
"Jā, tā ir."
"Es dzirdēju, ka tu no stresa kod vaigus."  
"Jā, tā ir."
"Es dzirdēju, ka tev ir grūti skatīties citiem acīs."  
"Jā, tā ir."
"Es dzirdēju, ka tu strādā par daudz." 
"Jā, tā ir."
"Es dzirdēju, ka tev ir sarežģītas attiecības ar māti."  
"Jā, tā ir."
"Es dzirdēju, ka tev gribētos biežāk apskauties ar tuviem draugiem."  
"Jā, tā ir."
"Es dzirdēju, ka tu gribētu izrunāties ar ģimeni."  
"Jā, tā ir."
"Es dzirdēju, ka tu pirms miega domā par to, ko vajadzētu darīt citādi, pareizi, atkal no jauna, par to, ko pavisam noteikti nevajadzēja darīt un to, ko nekad vairs nevarēsi izdarīt, par to, kas noteikti jāizdara jau pavisam drīz, kas jāsāk jau rīt, par lieliem sapņiem, kuru veikšanai vajadzēs mainīties, censties, pieņemt pavisam nopietnus soļus, par sapņiem, kuru dēļ nāksies –"
Rīts.  


Valters Liberts / Es dzirdēju, ka tu runā miegā

austra skujiņa ielēca daugavā jau pirms četriem gadiem
eh, ko gan viņa būtu izdarījusi manā vecumā
un veidenbaums jau pirms trim gadiem nomira no tuberkulozes – jā, nekad nebijis manā vecumā
bet padegs vēl kādu gadu padzīvos un tikai tad nomirs, toties – arī no tuberkulozes
kurts kobeins jau pagājušajā gadā bija pārdozējis šampanieti un roofies
tomēr izdzīvoja un tikai manā vecumā viņu atrada ar izšķaidītām smadzenēm siltumnīcā
pāri paliek izsēdēta vieta klubkrēslā – mirušu pakaļu mantojums
un tāpat džimijs hendrikss, dženisa džoplina, džims morisons un eimija vainhausa, visi nomira un tika atrasti manā vecumā
jūs droši vien zināt to klubu
tās siltumnīcas
un tos krēslus
bet pietiks par nāvi, jo
džordžs harisons manā vecumā nenomira
toties izjuka bītli
un tas, iespējams, ir vēl trakāk
nu labi, pietiks par nāvi, patiesi, jo
gijoms apolinērs manā vecumā dzīvoja parīzē, bija anarhists un draudzējās ar pikaso, satī un dišānu
dišāns manā vecumā jau bija pāri kubismam un gaidīja ierodamies dadu
bet kad dadas manifests bija manā vecumā, ņujorkā bija pirmizrāde hemingveja "kam skanēs zvans" ekranizācijai
un kad hemingvejs pats bija manā vecumā, viņš izdeva savu pirmo grāmatu un tikai vairāk nekā 30 gadus vēlāk tāpat kā kurts kobeins ar bisi, nu, jūs jau zināt, ko tur      
un tāpat hermanis hese savu pirmo grāmatu izdeva, kad bija manā vecumā, pašnāvību mēģinājis piecpadsmit gadu vecumā, bet izdzīvojis, izdzīvojis arī pirmo pasaules karu un iepazīšanos ar jungu, izdzīvojis otro pasaules karu, rakstot stikla pērlīšu spēli, savu pēdējo grāmatu, kas, protams, nu jā, ir sava veida nāve
bet cēlans manā vecumā bija izdzīvojis otro pasaules karu, nē, izdzīvojis holokaustu, tomēr rakstīja dzeju arī pēc tam, dzīvoja bukarestē un draudzējās ar sirreālistiem, un sēnā ielēca tikai pēc vēl divdesmit diviem gadiem
un čaikovskis mana brāļa vecumā – kā es pēc desmit gadiem – ielēca maskavas upē
bet izdzīvoja
bet martinovs manā vecumā nošāva ļermontovu un tamdēļ vien mēs kaut ko par viņu zinām
un miris ļermontovs – tas varbūt nemaz neskaitās, jo ļermontovs, ko tur daudz, vairs nedrīkst. bet nomira gan viņš nesasniedzis manu vecumu, jā, toties izdeva vienu krājumu    
savukārt kurtam vonnegūtam manā vecumā publicēts nebija nekas, vispār nekas, pilnīgi nekas, un viņš cieta no depresijas, tā nemaz nav mirstamā kaite, izņemot reizes, kad ir, nu jā, toties tieši tad – manā vecumā – viņam piedzima otrais bērns
deivids fosters volless, piemēram, manā vecumā nonāca klīnikā – pieteicās pats! – narkotikas un depresija
un annai sekstonei manā vecumā bija pirmā mānijas lēkme, bet tikai pēc otrās viņa sāka rakstīt dzeju
bet ivars šteinbergs manā vecumā viņu atdzejoja un dabūja stīpu studijām ārzemēs, krājuma gan viņam vēl nebija
tāpat manā vecumā bakuņins studēja ārzemēs un bija anarhists, tas pārejot it kā
un apolinērs manā vecumā bija anarhists un viņam arī krājuma nebija, bet divdesmit deviņos gados, lūk, iznāca, tāpat kā šteinbergam, un sirreālismu viņš izdomāja kā tādu, bet pirmo pasaules karu gan neizdzīvoja, nomira divas dienas pirms tā beigām un pat ne no tuberkulozes – no spāņu gripas, tāpat kā, iespējams, fricis bārda, kurš manā vecumā jau bija atgriezies no studijām vīnē, strādāja žurnālos "stari" un "zalktis", bet krājuma, lūk, krājuma viņam vēl nebija
un tāpat ziedonim, haņinam, bargajam, rokpelnim, blomai, ulmei un sudmalei, prigovam, bulgakovam, pasternakam un bukovskim, un skrandai manā vecumā nebija krājumu
un baronam, dakšam, keišai, šukstai un libertam, kas visi ir manā vecumā turklāt – un būs līdz kāds no mums nomirs, visiem mums manā vecumā nebija krājumu, nebija arī bērnu
lai gan var vēl paspēt, jo treibergs, piemēram, manā vecumā, līdzīgi kā hemingvejs vai hese, izdeva debijas krājumu ........




Valters Liberts  /  Manā vecumā

Latviešu 20. gs. dzejas korpusā vārds “sirds” parādās visbiežāk – 12251 reižu.

Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi 
Preiļi
Skats pulkstenī
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi uh
Preiļi Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi Preiļi
Preiļi Preiļi Preiļi





Valters Liberts /  Petīcija 21. gadsimta vārdu korpusu sastādītājiem


9. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās krājuma izlases “Reālistes: Latviešu rakstnieces garajā 19. gadsimtā” atklāšanas pasākums. Ekspozīciju veidojuši LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta literatūrzinātnieki, lai izceltu agrīnās latviešu sieviešu rakstniecības daudzveidību. Pasākumu ievadīja diskusija par agrīno latviešu sieviešu rakstniecību, kurā piedalījās literatūrzinātnieki Zita Kārkla, Eva Eglāja-Kristsone un Ilva Skulte.”

No 4. septembra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs aplūkojama krājuma izlase “Reālistes: latviešu rakstnieces garajā 19. gadsimtā”. To veidojuši LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta literatūrzinātnieki, lai izceltu agrīnās latviešu sieviešu rakstniecības daudzveidību.

Tematiskā ekspozīcija ļaus ielūkoties astoņu 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu rakstnieču – Marijas Medinskas-Valdemāres, Minnas Freimanes, Hermīnes Zālītes, Birznieku Latiņas, Birznieku Sofijas, Tirzmalietes, Emīlijas Prūsas un Annas Brigaderes – prozas darbos. Krājuma izlasi saturiski veidojuši literatūrzinātnieki – sieviešu rakstniecības pētniece Zita Kārkla un apgaismības perioda pētnieks Pauls Daija, savukārt tās dizainu radījusi Grieta Vītoliņa.

“Latviešu reālisma kanonu līdz šim lielākoties veidojuši vīriešu autoru vārdi, tādēļ krājuma izlase radīta ar vēlmi ieraudzīt, kas šajā laikā notiek sieviešu rakstniecībā un kādas jaunas šķautnes rakstnieces tajā ienes. Šī laikmeta izpēte ir īpaši nozīmīga, jo par to zināms salīdzinoši maz. Nereti, runājot par 20. gadsimta sākuma sieviešu rakstniecību,  piemin tikai divus vārdus – Aspaziju un Annu Brigaderi –, bet pārējās autoru balsis paliek ēnā,” uzsver Zita Kārkla.

Krājuma izlase tapusi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta īstenotā Latvijas zinātnes padomes finansētā projektā “Atgūstot latviešu reālismu: literārās inovācijas kā identitātes meklējumi” (lzp-2024/1-0341), pievēršoties līdz šim nepietiekami pētītu autoru balsīm latviešu literatūras vēsturē.

https://lnb.gov.lv/krajuma-izlase-realistes-aicina-izzinat-agrino-latviesu-sieviesu-rakstniecibu/



Ekspozīcijas “Reālistes: latviešu rakstnieces garajā 19. gadsimtā” atklāšana

Digitālās humanitārās zinātnes (DH) – Raidieraksts – Nr.10 "Datorlingvistikas aizsākumi Latvijā" 
🌐 Latvijas Nacionālā bibliotēka https://lnb.lv/

🎤 Haralds Matulis – raidieraksta vadītājs 
🎤 Sarma Kļaviņa – Dr. philol, LZA goda doktore

0:00 Kā Sarma Kļaviņa sāka studēt matemātisko lingvistiku
5:19 Kad parādās datori un skaitļotāji lingvistikā
09:38 Mašīntulkošanas studijas
12:54 Binārā tulkošana un starpniekvalodas paradigma
18:16 Mašīntulkošanas gals pasaulē
20:07 Diplomdarbs par vārdšķiru neatkarīgo analīzi
22:53 Raimonds Piotrovskis un lingvistiskā statistika
25:57 Latviešu publicistikas biežuma vārdnīca
29:10 Mašīntulkošanas un statistiskās lingvistikas saplūsme
32:01 Tamāra Jakubaite un matemātiskās lingvistikas laboratorija
33:07 Funkcionālais stils jeb apakšvaloda
35:09 Matemātiskās lingvistikas pulciņš un biometrija
37:38 Statistikas nozīme valodnieciskos pētījumos

🌐 Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā / Digital Humanities in Latvia http://www.digitalhumanities.lv/home/  
  / dhinlatvia    
  / 1283421431763269  

🌟 Raidieraksts veidots ar projekta "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) atbalstu, ko finansē Latvijas Zinātnes padome.

DH Raidieraksts Nr. 10 | Datorlingvistikas aizsākumi Latvijā

Digitālās humanitārās zinātnes (DH) – Raidieraksts – Nr.11 "Digitālās metodes vēstures pētniecībā" 
🌐 Latvijas Nacionālā bibliotēka https://lnb.lv/

🎤 Haralds Matulis – raidieraksta vadītājs 
🎤 Jānis Tomaševskis – Latvijas Kara muzeja vēsturnieks

0:00 Kā vēsturnieks Jānis Tomaševskis sāka strādāt ar digitālajām metodēm
2:54 Kā notiek darbs ar digitāliem attēliem
4:43 Vai vēsturniekam jāprot Excelis
7:26 Kas bija pamudinājums ieinteresēties par DH metodēm
10:30 Digitālās metodes vecākai paaudzei
15:06 Kādi DH rīki un resursi vēsturniekiem ir visnoderīgākie
19:11 Kritiska attieksme mākslīgā intelekta un digitālo rīku izmantošanā
22:56 Transkribēšanas rīka attīstība Kara muzejā
29:53 Digitālā stāstniecība muzejā
35:59 No digitālā veicināšanas uz digitālā kritiku
36:40 Ko pēta Jānis Tomaševskis


Latvijas Kara muzeja mājaslapa – https://www.karamuzejs.lv/lkm 

Karšu pārlūki informācijas meklēšanai vēsturiskās kartēs – https://kartes.lndb.lv/ un https://vesture.dodies.lv/ 

Jāņa Tomaševska raksts par Vācijas-PSRS kara sākumā 1941. gada vasarā darbojušos Latvijas partizānu un pašaizsardzībnieku sociālo portretu – https://journal.lu.lv/luzv/article/vi...

Miro – platforma ideju apkopošanai un ģenerēšanai; noder dažādu projektu, izstāžu veidošanai, kā arī datu vizualizācijai – https://miro.com/ 


🌐 Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā / Digital Humanities in Latvia http://www.digitalhumanities.lv/home/  
  / dhinlatvia    
  / 1283421431763269  


🌟 Raidieraksts veidots ar Valsts pētījumu programmas “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi (2023–2026)” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) atbalstu. Digitālo humanitāro zinātņu raidieraksts notiek sadarbībā ar Valsts pētījumu programmu "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002), ko finansē Latvijas Zinātnes padome.


DH Raidieraksts nr. 11 | Digitālās metodes vēstures pētniecībā

Šī ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā skaņu ierakstu krātuve. Šeit atradīsiet vēsturiskos mūzikas ierakstus, grāmatu lasījumus, sarunu, konferenču un diskusiju apskatus, un citus ierakstus. Patīkamu klausīšanos!

This is the digital sound recording collection of the National Library of Latvia. Here you will find historical music recordings, book reviews, conversations, conferences, discussions, and other sounds. Enjoy listening!

Creating and reinventing a nation: experience from other countries

Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Klausītava"