Raidījumu "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" veido Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, tuvojoties  2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā.

Jaunajā raidījumā tiek lūkotas un skaidrotas liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā; reportāžās atklātas vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīti iemesli, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā; lasīti senie teksti un komentēta to nozīme mūsdienās.  

Raidījums dzirdams LR 1 – katru ceturtdienu plkst. 15.35 ar atkārtojumiem svētdienās plkst. 16.35.

Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500

Konference "Izdevējdarbība un nācija".

Žurnālists Toms Treibergs kopā ar LNB vadošo pētnieku Gustavu Strengu dodas uz Lībeku Vācijā, lai meklētu ziņas par pirmo grāmatu latviešu valodā.

Raidījumu "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" veido Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, tuvojoties  2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā.

Raidījums dzirdams LR 1 – katru ceturtdienu plkst. 15.35 ar atkārtojumiem svētdienās plkst. 16.35.

Pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata tā arī Rīgā nekad nenonāca

Kā mūsdienās lasāms teksts un teksta marginālijas Latvijā senākajā mūzikas vēstures liecībā “Rīgas misāle" (Missale Rigense), kura izmantota Rīgas Domā 15. gadsimta otrajā pusē? Raidījumā “Grāmatai pa pēdām” dodamies uz Rīgas Domu un Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku, lai izzinātu, kādas garīgās kultūras un mūzikas vēstures liecības mūsdienu pētniekiem sniedz šis viduslaiku manuskripts. 

Kopā ar JVLMA rektoru Guntaru Prāni vispirms  izzinām, kur un kā “Rīgas misāle” lietota, tāpēc dodamies uz  Rīgas Domu. Tālāk mūsu ceļš ved uz LU Akadēmisko bibliotēku, lai kopā ar Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāju Aiju Taimiņu skatītu „Rīgas misāli” klātienē. Savukārt LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns uzbur tā laika vēsturiski politisko situāciju.

Raidījumu "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" veido Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, tuvojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā.

Raidījums dzirdams LR 1 – katru ceturtdienu plkst. 15.35 ar atkārtojumiem svētdienās plkst. 16.35.

Missale Rigense: kā mūsdienās lasīt Latvijā senāko mūzikas vēstures liecību

Šoreiz raidījumā ieskatāmies Mārtiņa Lutera brošūrās Livonijai un atgādinām par reformāciju Latvijas teritorijā. Dodamies uz Rīgas  Sv. Pētera baznīcu, kur kalpojis Rīgas reformators Andreass Knopke jeb Knopkens.

Sarunas biedri: LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns. Vada žurnāliste Laima Slava.

Raidījumu "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" veido Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, tuvojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā.

Raidījums dzirdams LR 1 – katru ceturtdienu plkst. 15.35 ar atkārtojumiem svētdienās plkst. 16.35.

Reformācija Livonijā: Mārtiņa Lutera brošūras Livonijai

Raidījuma "Grāmatai pa pēdām" 4. sērija

Par breviāriju (vai breviāru) katoliskās baznīcas praksē sauc garīdzniekiem paredzētu rokasgrāmatu, kurā ir iekļautas speciāli izmeklētas rakstvietas no Svētajiem Rakstiem, dziesmas un liturģiskās himnas. 1513. gadā Parīzē Rīgas diecēzes vajadzībām tiek iespiests pirmais un vienīgais Rīgas breviārijs. Specifisks sava ievada dēļ, kurā starp citiem Livonijas zemju notikumiem īpaši tiek izcelta kauja pie Smoļinas ezera Pleskavas pusē 1502.gadā. Tās centrālais varonis ir pazīstamākais no Livonijas ordeņa mestriem – Valters fon Pletenbergs. Kāda vēl nozīmība ir nelielajam Rīgas breviāram?

Raidījumu "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" veido Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, tuvojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā.

Raidījums dzirdams LR 1 – katru ceturtdienu plkst. 15.35 ar atkārtojumiem svētdienās plkst. 16.35.

Pirmais un arī vienīgais Rīgas breviārijs. Tā tapšanas vēsture un stāsts

Tallinas luterāņu mācītāja Baltazara Rusova 1577. gadā sarakstītā hronika „Livonijas provinces vēsture” pie lasītājiem nonāk viduslejasvācu izloksnē un ir ievērojama ar to, ka tā bija pēdējais ievērojamais sacerējums šajā izloksnē. Mārtiņa Lutera veiktais Bībeles tulkojums un protestantisma izplatīšanās novados, kuros līdz tam dominēja viduslejasvācu izloksne, veicināja augšvācu dialekta izplatīšanos.

Rusova hronika bija arī pirmā iespiestā plašākā Livonijas vēsture. Tā ir arī pirmais plašākais darbs pēc Indriķa un Atskaņu hronikas, kas vēsta par Baltijas zemju pirmiedzīvotājiem un viens no pirmajiem darbiem, kurā attēlota zemnieku smagā dzīve Livonijā.

Raidījumu "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" veido Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, tuvojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā.

Raidījums dzirdams LR 1 – katru ceturtdienu plkst. 15.35 ar atkārtojumiem svētdienās plkst. 16.35.

Baltazars Rusovs - hronikas "Livonijas provinces vēsture" autors

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
https://www.gramatai500.lv/post/konference-izdevejdarbiba-un-nacija
Vada: Dagnija Baltiņa, LNB Speciālo krājumu departamenta direktore
Uzstājas:
Zane Vāgnere, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos
Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja
Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Konferences “Izdevējdarbība un nācija” atklāšana.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
https://www.gramatai500.lv/post/konference-izdevejdarbiba-un-nacija
Runā:
Mēliss Frīdentāls (Meelis Friedenthal), rakstnieks un ideju vēstures pētnieks, Tartu Universitāte, Igaunija
Pēteris Bankovskis, mākslas zinātnieks, žurnālists
Sesiju vada: Dagnija Baltiņa, LNB Speciālo krājumu departamenta direktore
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Plenārsēde. Mazas nācijas – lieli jautājumi.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
https://www.gramatai500.lv/post/konference-izdevejdarbiba-un-nacija
Viesturs Zanders. Anša Gulbja personība un nozīme latviešu grāmatniecības attīstībā
Kristina Papule. Ansis Gulbis kā laikrakstu un žurnālu izdevējs 
Mārtiņš Mintaurs. Anša Gulbja izdevumi politikas teorijā un ideju vēsturē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā 
Sesiju vada Dagnija Baltiņa
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ansis Gulbis: izdevējdarbības milzis.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
https://www.gramatai500.lv/post/konference-izdevejdarbiba-un-nacija
Pireta Lotmana (Piret Lotman). Igaunijas vēstures uztvere cariskās Krievijas pēdējos gados: Rakstnieki un vēstures grāmatu izdevēji
Melinda Šimona (Melinda Simon). Autortiesību aizsardzība Ungārijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā
Loreta Vinclovience un Veronika Grininkaite (Loreta Vinclovienė un Veronika Girininkaitė). Darbs Marijas un Jurģa Šlapeļu grāmatnīcā Viļņā 1906.–1949. gadā
Andreass Hedbergs (Andreas Hedberg). Pārdefinējot nāciju: Patriotisms un grāmatu dizains Zviedrijā ap 1900. gadu 
Sesiju vada Mārtiņš Mintaurs
Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Nācijas radīšana un pārradīšana: citu valstu pieredze.

2023. gada 7.–8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros, tā bija veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide.
https://www.gramatai500.lv/post/konference-izdevejdarbiba-un-nacija
Diskusiju vada: Gustavs Strenga, LNB vadošais pētnieks 
Piedalās: 
Eva  Eglāja-Kristsone, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore
Toms Ķikuts, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā
Benedikts Kalnačs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks

Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka pasākumu cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros ar LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Diskusija. Lielas idejas, lieli projekti, lieli vīri? Tulkošana, enciklopēdijas un mecenātisms.

On 7–8 December, 2023, an international scientific conference "Publishing and the Nation" was held at the National Library of Latvia. The conference was part of the "Latvian Book 500" series and was dedicated to the 150th anniversary of the prominent publisher Ansis Gulbis (1873–1936). It stimulated discussion on book publishing as a cornerstone of a nation's culture, focusing on the late 19th and early 20th centuries, when the establishment of professional book publishing in the Baltic Sea region nations began.
https://www.gramatai500.lv/en/post/conference-publishing-and-the-nation
Discussion moderated by Gustavs Strenga, Senior Researcher, NLL 
Participants: 
Solvita Krese, Director of the Latvian Centre for Contemporary Art 
Viestarts Gailītis, Director of the “Skaņu mežs” music festival 
Ieva Morica, Director of the Open Society Foundation DOTS
The conference was organised by the National Library of Latvia within the framework of the series of events "Latvian Book 500" with the support of the Ministry of Culture of the Republic of Latvia and the State Culture Capital Foundation.

Discussion. Transformations of ideas. Texts as different forms of art and communication

Šī ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā skaņu ierakstu krātuve. Šeit atradīsiet vēsturiskos mūzikas ierakstus, grāmatu lasījumus, sarunu, konferenču un diskusiju apskatus, un citus ierakstus. Patīkamu klausīšanos!

This is the digital sound recording collection of the National Library of Latvia. Here you will find historical music recordings, book reviews, conversations, conferences, discussions, and other sounds. Enjoy listening!

Discussion. Transformations of ideas. Texts as different forms of art and communication

Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Klausītava"