Konference “Savas vagas dzinējs. Haraldam Biezajam – 115”
2024. gada 12. jūlijs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kore, 11. stāvs.

2024. jūlijā aprit 115 gadi kopš dzimis ievērojamais latviešu teologs, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieks un publicists prof. Dr. theol., Dr. phil. Haralds Biezais. Savās zinātnieka līdumnieka atziņās un darbībā viņš izraisījis pretrunas un dažam labam reizēm bijis grūti saprotams. Tajā pašā laikā var sacīt, ka Biezais ir bijis īsts jaunlaiku mācītājs un zinātnieks, kas dzinis savu vagu, vienalga vai tā kādam patīk vai ne. Konference ļaus iepazīt Haralda Biezā personības daudzveidību ne tikai dažādām viņa darbības jomām veltītos referātos, bet arī atmiņu stāstos un koncertā, kurā tiks atskaņoti gan Haralda Biezā darbības laikā latviešu draudzēs pazīstami korāļi, gan tautas mūzika.

Konferences ietvaros tiks atklāta Haralda Biezā darbībai veltīta krājuma izlase, kurā aplūkojami materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. To veidojuši LNB vadošie pētnieki Viesturs Zanders un Mārtiņš Mintaurs. Krājuma izlase būs skatāma LNB “Retumu pasaules” telpā līdz šā gada 14. septembrim.

Haralds Biezais dzimis Lestenē, pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas 1932. gadā ordinēts par mācītāju, taču pēc 1941. gada nodevies vienīgi zinātniskajai darbībai. Latvijas Universitātē ieguvis teoloģijas doktora grādu, pēc došanās trimdā uz Zviedriju Upsalas universitātē ieguvis arī filozofijas doktora grādu. Haralds Biezais bija Upsalas Universitātes reliģijas vēstures ārkārtas profesors (1957–1969), profesors Obu Akadēmijā Turku, Somijā (1970–1977), kā arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātēs. 1990. gadā Helsinku Universitāte viņam piešķīra goda doktora grādu. Haralds Biezais publicējis vairāk nekā 500 rakstu, tostarp vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un rakstu krājumus galvenokārt par reliģijas un folkloras, vēlāk par vēstures tēmām.

Konference ir viens no cikla “Latviešu grāmatai 500” notikumiem. To organizē Haralda Biezā fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrācija noslēgusies.

Haralda Biezā fonds dibināts 2009. gadā, tā mērķis ir atbalstīt ar Latviju un latviešiem saistītu kultūras, reliģijas, mākslas, literatūras un tiesību vēstures un vispārējās vēstures pētniecību, kā arī uzturēt Haralda Biezā piemiņu. Kopš 2010. gada, kad pirmoreiz tika izsludināta pieteikšanās Haralda Biezā stipendijai, to saņēmuši vairāki desmiti latviešu zinātnieku un pētnieku. Pateicoties fonda aktivitātēm, 2023. gada maijā iesvētīts Haralda Biezā piemiņas akmens.

Pēteris Vanags. Haralda Biezā ieguldījums latviešu agrīno rakstu izpētē

Grāmatas veidošanā iesaistītas vairākas puses, cik svarīgi, lai visi lietotu vienotu terminoloģiju? Diskusija par terminoloģiju grāmatu dizainā un ražošanā. Piedalās dizainere Anete Krūmiņa, mākslinieks, LMA  Vizuālās komunikācijas katedras vadītājs Mārtiņš Ratniks, LZA Poligrāfijas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Uldis Cerbulis un LPUA pārstāvis, grāmatniecības vēstures pētnieks Artis Ērglis, sarunu vada LNB Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja Ineta Vaivode.
Pasākums ir daļa no izstādes “Teksts mūs neinteresē” pavadošās programmas. Tā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, un ir daļa no latviešu grāmatas piecsimtgadei veltīto pasākumu programmas.


Grāmatu dizaina terminoloģija

2025. gada 3. aprīlī Latvijas Nacionālā bibliotēkā tika atklāta Latvijas Pasta un LNB pastmarka “Latviešu grāmatai 500” un pastmarku izlase  “Pastmarka = vērtszīme. Latvijas Republikas pastmarku kolekcija no 1918. līdz 1945. gadam” no Latvijas Pasta krājuma. Pasākumā uzstājās Latvijas Filatēlistu savienības prezidents Raimonds Jonītis ar lekciju: “Pasta attīstības vēsture Latvijā. Pastmarkas”. 
Ar pastmarkas vizuālo tēlu iepazīstināja dizaineres Madara Lesīte-Volmane un Ella Mežule, savukārt ar pastmarku izlasi – Latvijas Pasta Filatēlijas nodaļas vadītājs Edmunds Bebrišs.

“Pastmarka = vērtszīme”,  Lekcija “Pasta attīstības vēsture Latvijā. Pastmarkas”.

18. martā plkst.16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) “Retumu pasaules” telpā norisinājās LNB Zinātnisko rakstu 12. (XXXII) sējuma “Tuvlasījums – tāllasījums” atklāšanas pasākums un humanitāro zinātņu pētniecības metodēm veltīta diskusija.
Diskusijā “Pētījumu trajektorijas: fokuss un panorāma” piedalījās rakstu krājuma autori Elza Ungure, Mārtiņš Mintaurs, Angelika Juško-Štekele un Jānis Oga. To vadīja LNB Zinātnisko rakstu 12. sējuma atbildīgās redaktores  LNB digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja, literatūrzinātniece Anda Baklāne un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone.  
LNB Zinātnisko rakstu 12. (XXXII) sējumā “Tuvlasījums – tāllasījums” apvienoti divu Valsts pētījumu programmu projektu rezultāti, ietverot pētījumus par latviešu literatūru, kritiku un populāro kultūru, izdevējdarbību, literātu aktīvismu, rakstnieku organizācijām no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām; aplūkotas arī digitālās kultūras mantojuma kolekcijas 21. gadsimtā. Izdevums tiecas parādīt daudzveidīgus pētījumu skatpunktus un veidot sinerģiju starp tradicionālām un digitālām pētniecības metodēm.
Izdevuma dizainu veidojusi Anete Krūmiņa, literārā redaktore Sigita Kušnere. Tas iespiests Jelgavas tipogrāfijā. 
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti ir recenzēts turpinājumizdevums – viens no ilglaicīgākajiem humanitāro un sociālo zinātņu periodiskajiem izdevumiem Latvijā un Baltijā (iznāk kopš 1964. gada). Kopš 2022. gada izdevums ir indeksēts Scopus datubāzē.
Izdevumu no atvēršanas dienas varēs iegādāties LNB veikalā “Draugu telpa” un eveikals.lnb.lv.
Zinātnisko rakstu 12. sējuma sagatavošanā un izdošanā izmantots finansējums:
Valsts pētījumu programma “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”, projekts “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003);
Valsts pētījumu programma “Digitālās humanitārās zinātnes”, projekts “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (DHELI, Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002).


LNB Zinātnisko rakstu 12.sējums - “Tuvlasījums – tāllasījums” atklāšanas pasākums un humanitāro zinātņu pētniecības metodēm veltīta diskusija.


No 2025. gada 28. februāra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) skatāma izstāde “Tiesības uz bibliotēku”. Izstāde atklāj notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas gadu. Tā rosinās domāt par bibliotēku un lasīšanu kā demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem. Kā jau ziņots, apjomīgā notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” piecu gadu programma (2021–2025) veidota tā, lai izceltu nozīmīgākos procesus, kas 500 gadu laikā ir veicinājuši latviešu rakstītā un iespiestā vārda izplatību. Ieeja izstādē bez maksas.

“Tiesības uz bibliotēku” ir vienlaikus tēlaina, intelektuāli reflektējoša un politiska izstāde, kas jāredz ikvienam, kurš mīl grāmatas, bet vēl vairāk – tiem, kuri pagaidām vēl nemīl. Tās centrā ir Rīgas pilsētas bibliotēka (1524) – pirmā publiskā bibliotēka Rīgā, kas radās pirms pieciem gadsimtiem svētbilžu grautiņu laikā un kuras krājuma lielākā daļa gāja bojā Otrajā pasaules karā. Rīgas pilsētas bibliotēkas stāsts ir dramatisma un spilgtu, pārsteidzošu detaļu pilns. Izstādē tas izmantots kā piemērs, lai aicinātu domāt un diskutēt par pārmaiņām sabiedrības un domāšanas procesos šodien, uzsverot, ka bibliotēka kā pasaules modelis atspoguļo daudz plašākas likumsakarības gan individuālos, gan kolektīvos centienos sakārtot, apjēgt un saprast pasauli mums apkārt. Lasītprasme, grāmatas un bibliotēkas ir nozīmīgi elementi, arī modelējot nākotnes vīziju, un izstāde izmanto bibliotēku vēsturi, lai no jauna uzdotu jautājumu: vai mēs gribētu, lai nākotne ir nelasošas un nekritiski domājošas sabiedrības rokās?

Izstādi veidojusi plaša, starpdisciplināru ekspertu komanda. Ideja: Andris Vilks, Dagnija Baltiņa. Kuratori, saturs, teksti: Pauls Daija, Maija Treile. Dizains: Krišs Salmanis. Projekta vadība: Anda Boluža. Eksperte: Aija Taimiņa. Konsultantes: Kristīne Zaļuma, Jana Dreimane. J. H. Bērensa darba Bonhomien tulkojums no vācu valodas: Aiga Šemeta. Jauniešu lasīšanas paradumu pētījums: Ilze Jankovska. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Tulkojums angļu valodā: Daina Grosa. Video režija: Jānis Ābele. Video scenāriji: Jānis Ābele, Maija Treile. Operators: Valters Krūzkops. Aktieri (video un audio stāsti): Dārta Cīrule, Bruno Bitenieks. Grims un stils: Ilona Zariņa. Krāsu pēcapstrāde: Toms Šķēle. Priekšmetu video: Kristians Luhaers. Skaņas ieraksti: Renarts Braufmanis. Saglabāšana: Iveta Daugule-Balode. Izstāžu centra vadība: Brigita Zelča-Aispure. Tehniskie risinājumi: Ainārs Egle, Jevgenijs Sisojevs, Grieta Vītoliņa, Krišs Salmanis, Dekorāciju darbnīca, Reklāmu darbnīca Plus, Magnum NT, Dizainstudija A. Komunikācija: Maija Treile, Ieva Gundare, Anna Muhka, Agija Ābiķe, Patrīcija Elza Imša. Pedagoģiskā programma: Anita Smeltere, Dace Pūka, Diāna Lielmane.

Finansējums: Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), projekts “Latviešu Grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu un  Latvijas kultūras kanona projekts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu, Valsts kultūrkapitāla fonds. Aptauja “Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumi” veikta Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003).



Izstādes "Tiesības un bibliotēku" aklāšana / pirmā daļa.

No 2025. gada 28. februāra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) skatāma izstāde “Tiesības uz bibliotēku”. Izstāde atklāj notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas gadu. Tā rosinās domāt par bibliotēku un lasīšanu kā demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem. Kā jau ziņots, apjomīgā notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” piecu gadu programma (2021–2025) veidota tā, lai izceltu nozīmīgākos procesus, kas 500 gadu laikā ir veicinājuši latviešu rakstītā un iespiestā vārda izplatību. Ieeja izstādē bez maksas.

“Tiesības uz bibliotēku” ir vienlaikus tēlaina, intelektuāli reflektējoša un politiska izstāde, kas jāredz ikvienam, kurš mīl grāmatas, bet vēl vairāk – tiem, kuri pagaidām vēl nemīl. Tās centrā ir Rīgas pilsētas bibliotēka (1524) – pirmā publiskā bibliotēka Rīgā, kas radās pirms pieciem gadsimtiem svētbilžu grautiņu laikā un kuras krājuma lielākā daļa gāja bojā Otrajā pasaules karā. Rīgas pilsētas bibliotēkas stāsts ir dramatisma un spilgtu, pārsteidzošu detaļu pilns. Izstādē tas izmantots kā piemērs, lai aicinātu domāt un diskutēt par pārmaiņām sabiedrības un domāšanas procesos šodien, uzsverot, ka bibliotēka kā pasaules modelis atspoguļo daudz plašākas likumsakarības gan individuālos, gan kolektīvos centienos sakārtot, apjēgt un saprast pasauli mums apkārt. Lasītprasme, grāmatas un bibliotēkas ir nozīmīgi elementi, arī modelējot nākotnes vīziju, un izstāde izmanto bibliotēku vēsturi, lai no jauna uzdotu jautājumu: vai mēs gribētu, lai nākotne ir nelasošas un nekritiski domājošas sabiedrības rokās?

Izstādi veidojusi plaša, starpdisciplināru ekspertu komanda. Ideja: Andris Vilks, Dagnija Baltiņa. Kuratori, saturs, teksti: Pauls Daija, Maija Treile. Dizains: Krišs Salmanis. Projekta vadība: Anda Boluža. Eksperte: Aija Taimiņa. Konsultantes: Kristīne Zaļuma, Jana Dreimane. J. H. Bērensa darba Bonhomien tulkojums no vācu valodas: Aiga Šemeta. Jauniešu lasīšanas paradumu pētījums: Ilze Jankovska. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Tulkojums angļu valodā: Daina Grosa. Video režija: Jānis Ābele. Video scenāriji: Jānis Ābele, Maija Treile. Operators: Valters Krūzkops. Aktieri (video un audio stāsti): Dārta Cīrule, Bruno Bitenieks. Grims un stils: Ilona Zariņa. Krāsu pēcapstrāde: Toms Šķēle. Priekšmetu video: Kristians Luhaers. Skaņas ieraksti: Renarts Braufmanis. Saglabāšana: Iveta Daugule-Balode. Izstāžu centra vadība: Brigita Zelča-Aispure. Tehniskie risinājumi: Ainārs Egle, Jevgenijs Sisojevs, Grieta Vītoliņa, Krišs Salmanis, Dekorāciju darbnīca, Reklāmu darbnīca Plus, Magnum NT, Dizainstudija A. Komunikācija: Maija Treile, Ieva Gundare, Anna Muhka, Agija Ābiķe, Patrīcija Elza Imša. Pedagoģiskā programma: Anita Smeltere, Dace Pūka, Diāna Lielmane.

Finansējums: Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), projekts “Latviešu Grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu un Latvijas kultūras kanona projekts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu, Valsts kultūrkapitāla fonds. Aptauja “Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumi” veikta Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003).

Izstādes "Tiesības un bibliotēku" aklāšana / otrā daļa.

🔹Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia “Retumu pasaules” telpā norisinājās LNB Zinātnisko rakstu 13. (XXXIII) sējuma “Piētisms Baltijas vēsturē – pētnieciskas aktualitātes un detaļpētījumi (17.–20. gs.)” atklāšanas pasākums. Tajā notika priekšlasījumi un saruna par piētisma nozīmi Igaunijas un Latvijas kultūrvēsturē un grāmatniecībā.
🔹Pasākumā Tartu Universitātes Literatūras un teātra zinātnes departamenta docētāja un pētniecības vadītāja Tīna Ērika Frīdentāle (Tiina-Erika Friedenthal) iepazīstināja ar savu pētījumu par 17. un 18. gadsimtā izdoto latviešu un igauņu Bībeļu priekšvārdu salīdzinājumu. LNB vadošā pētniece Beata Paškevica sniedza īsu pārskatu par Rīgas Jēkaba baznīcas piētisma laikmeta svarīgākajiem pieturpunktiem. Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule pastāstīja par Hernhūtes iesaisti Pirmā pasaules latviešu gūstekņu garīgajā aprūpē un saviem pētījumu plāniem ASV. Priekšlasījumiem sekoja saruna par piētisma iezīmēm Latvijas un Igaunijas kontekstā un par tā pētniecības perspektīvām. Diskusiju ar publikas iesaisti vadīja LNB pētniecības vadītājs Pauls Daija.
🔹Krājums tapis sadarbībā ar Halles Frankes fondu pētniecības sektoru, īpaša pateicība tā vadītājam un priekšvārda līdzautoram prof. Holgeram Caunštekam.
🔹Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti ir recenzēts turpinājumizdevums – viens no ilglaicīgākajiem humanitāro un sociālo zinātņu periodiskajiem izdevumiem Latvijā un Baltijā (iznāk kopš 1964. gada). Kopš 2022. gada izdevums ir indeksēts Scopus datubāzē.
🔹Izdevumu no atvēršanas dienas varēs iegādāties LNB Draugu telpa. Suvenīri, grāmatas, dāvanas, notikumi un eveikals.lnb.lv.
🔹Rakstu krājums ir sagatavots fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263). Publikācijas ir daļa no notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500”.


LNB Zinātnisko rakstu 13.sējums - “Piētisms Baltijas vēsturē” atklāšanas pasākums.

Pavasara konference Literatūras zināšanas lasītveicinātājiem, kas notika 2025. gada 29. aprīlī
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

Konferences Moderatore: Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

00:00:45 – Konferences atklāšana - Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktore.

00:17:38 - Augstākā līmeņa lasītprasme jeb “Alfabēta spārni” - Adrians van der Vēls, Leidenes Universitātes emeritētais profesors.

00:49:31 - “Lasīt vai nelasīt – tāds ir jautājums”: praktisks pārskats par bērnu un jauniešu oriģinālliteratūras ražīgumu 2024.gadā - Anta Priedīte, Kristīna Spēlmane, Sigita Būmeistare RTU Liepājas akadēmijas Rakstniecības studiju 1.kursa maģistrantes.

01:22:26 - “Vismaz viena grāmata katram bērnam”: tulkotās literatūras apskats - Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, Ogres Centrālās bibliotēkas bibliotēku informācijas speciāliste.

01:48:07 - Latviešu oriģinālliteratūra pieaugušo auditorijai - Anda Baklāne, literatūras kritiķe, LNB Digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja.






Pavasara konference Literatūras zināšanas lasītveicinātājiem / pirmā daļa

Pavasara konference Literatūras zināšanas lasītveicinātājiem, kas notika 2025. gada 29. aprīlī
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

Konferences moderatore: Ilze Stikāne, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes priekšsēdētāja.

00:00:52 - Grāmatas par jūtām un kā tās iedzīvināt skolā - Tina Oževiča, poļu rakstniece, grāmatu “Ko dara jūtas?” un “Kas jūtām patīk?” autore.

00:24:27 - “SOMĀ grāmata” - Laura Vinogradova un Zane Zusta par pieredzi programmā “Latvijas skolas soma”.

00:43:17 - “Jem par labu, labi ļaudis, / Kāda mana grāmatiņa: / Ne tik bieza, ne tik liela, / Bet vareni izlasīt.” LU LFMI grāmatu plaukts -  Dace Krecere-Vule, LU LFMI apgāda vadītāja

00:52:18 - Konferences kopsavilkums un cita informācija




Pavasara konference Literatūras zināšanas lasītveicinātājiem / otrā daļa

Šī ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā skaņu ierakstu krātuve. Šeit atradīsiet vēsturiskos mūzikas ierakstus, grāmatu lasījumus, sarunu, konferenču un diskusiju apskatus, un citus ierakstus. Patīkamu klausīšanos!

This is the digital sound recording collection of the National Library of Latvia. Here you will find historical music recordings, book reviews, conversations, conferences, discussions, and other sounds. Enjoy listening!

Pēteris Vanags. Haralda Biezā ieguldījums latviešu agrīno rakstu izpētē

Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Klausītava"