Studijā ar Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku tika runāts par tirdzniecības konfliktiem un tarifiem, ko uzsācis ASV prezidents Donalds Tramps. Daudzas pasaules valstis reaģē atšķirīgi, piemēram, Ķīna iesaistās tarifu "spirālē", bet Eiropas Savienība mēģina rīkoties ar diplomātiju un pakāpenisku atbildi. Šteinbuka norādīja, ka straujas izmaiņas varētu izraisīt ekonomisko nestabilitāti arī Latvijā, tomēr ir iespēja paplašināt fiskālo telpu, lai pārvarētu šo situāciju.

"Pasaules panorāma" saruna ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku

“Es esmu vairākkārt domājusi par pašnāvību. Man ir konstatēta vidēji smaga depresija ar pašnāvnieciskām nosliecēm. Kopumā ir bijuši vismaz septiņi mēģinājumi izdarīt pašnāvību. Pēdējais mēģinājums bija salīdzinoši nesen – februārī. Bet nu laikam, paldies Dievam, ka nesanāca," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Luīze Elizabete Ladiga.

Luīze Elizabete, zaudējot māti, kurai bija alkohola atkarība, uzņēmās aizbildniecību pār savām divām nepilngadīgajām māsām. Smagā bērnības pieredze ir atstājusi dziļas pēdas arī viņas pašas dzīvē, un šīs traumas sekas Luīze joprojām pārvar soli pa solim. Lielā atbildības sajūta pret māsām ir kļuvusi par vienu no viņas galvenajiem spēka avotiem cīņā ar mentālās veselības izaicinājumiem. Lai arī tumšie brīži kļūst retāki, priekšā vēl ir ceļš, kas ejams, lai atgūtu līdzsvaru un pilnīgu iekšējo mieru.

Dzīvei nav melnraksta | Luīze Elizabete

“Traumas, lauztas rokas un deguns. Vairākas reizes esmu bijis reanimācijā. Un, kad runāju ar psihologu, viņš pateica, ka esmu dopamīna narkomāns. Vienkārši — tu saņem to sajūtu, tās emocijas, un tas ir pats galvenais,” rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta Daniils Vesnenoks.

Pirms aptuveni trim gadiem Daniils sāka arvien mazāk pievērsties cīņām, jo vairs nespēja apvienot vairākas lietas. Pēc aktīvās sporta karjeras viņš pievērsās cīņu sporta popularizēšanai Latvijā. Tagad viņš pats organizē cīņu pasākumus un sniedz platformu jaunajiem cīkstoņiem. Neskatoties uz organizatoriskajiem pienākumiem, pēc vairāku gadu pārtraukuma viņš šogad atgriezīsies ringā.

#dzīveinavmelnraksta

Dzīvei nav melnraksta | Daniils Vesnenoks

Viņi ir pabijuši pat četrās audžuģimenēs, bet visi no viņiem atsakās. Bērni ar uzvedības problēmām, kuri cietuši no fiziskas, emocionālas un seksuālas vardarbības, pasaulei atbild ar to pašu. Zantes ģimenes krīzes centrs darbojas jau 20 gadus. Tikmēr “Foršā māja” ir pilnīgi jauns pakalpojums - droša vide šiem problēmbērniem. Vai viņi ir kādam vajadzīgi? Vai nākamā pietura ir ģimene? Vai cietums? Nevajadzīgie bērni.

"Aculiecinieks" - Nevajadzīgie bērni

Studijā sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš un domnīcas “Providus” direktore un un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

"Šodienas jautājums": Kā izdevies valdības restarts?

Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Delavēras Universitātes doktorants Toms Rātfelders.

"Šodienas jautājums": Vai būs virzība sarunās par mieru Ukrainā?

“2020. gadā milzīgā alkohola reibumā ar nazi pārgriezu sev roku. Gribēju trāpīt vēnās, lai nomirtu. Es nezinu, kāpēc man nedeva šo iespēju – pabeigt šo dzīvi. Varbūt tāpēc, ka man ir meita,” rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta Laura Cepurniece.

Laura ir jauniete, kura bērnībā pārcieta gan emocionālo vardarbību, gan seksuālo vardarbību, kad viņai bija 5 gadi. Noraidījums un necieņa no mātes puses būtiski ietekmēja Lauras dzīvi. Līdz pat tam, ka viņa vairākkārt mēģināja aiziet no šīs dzīves. Neskatoties uz grūtībām, viņa gadiem ilgi nodarbojās ar dejām, sportu un mākslu, taču pusaudžu gados sāka cīnīties ar alkohola lietošanu un depresiju. 

17 gadu vecumā Laura kļuva par māti un ļoti agri sāka strādāt, cenšoties nodrošināt meitai labāku nākotni. Pieaugot, viņa pārtrauca alkohola lietošanu, meklēja profesionālu palīdzību un turpina cīnīties ar zaudējumiem un sāpēm, tostarp brāļa nāvi. Neskatoties uz ciešanām, Laura apņēmīgi meklē ceļu uz dziedināšanu un labāku dzīvi.


* Psihiskās veselības palīdzības iespējas:
Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” diennakts krīzes tālruņi: 6 7222922 ; 2 7722292 
VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis (visu diennakti) - 116111

* Aicinām ikvienu, kurš bērnībā vai jaunībā ir cietis seksuālā vardarbībā, nevairīties meklēt palīdzību. Ja Jums vai Jūsu tuviniekam ir līdzīga pieredze, lūdzam vērsties Valsts policijā. Jūsu drosme dalīties notikušajā var palīdzēt nodrošināt taisnīgumu un pasargāt citus!

Dzīvei nav melnraksta | Laura Cepurniece

Pagājuši 35 gadi, bet tās dienas saviļņojums joprojām ir tik spēcīgs, it kā tas būtu noticis vakar. 138 deputāti nenobijās no padomju varas draudiem, un nobalsoja – neatkarībai būt! 1990. gada 4.maijs. Ir pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu! “Aculiecinieks. Neatkarībai būt!” uz vēsturisko 4.maiju atskatās divi toreizējās Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Atmiņās  kavējas Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, AP priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns un toreizējā tautfrontiete, biedrības biedrības "4. maija deklarācijas klubs" prezidente Velta Čebotarenoka.

"Aculiecinieks" -  Neatkarībai būt!

Studijā Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Andris Kulbergs (AS).

"Šodienas jautājums":Ko mainīs Ostu pārvaldības reforma?

Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un  bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs.

"Šodienas jautājums": Par ko šobrīd liecina situācija Ukrainas frontē?

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests piedāvā regulārus ziņu izlaidumus - "Dienas ziņas" pl. 18.00 un "Panorāma" pl. 20.00. Darba dienu rītos sākam īpaši agri un plkst. 6.30 skatītājus modina "Rīta panorāma", bet katru svētdienas vakaru piedāvājam pētnieciskās žurnālistikas raidījumu "De facto". Otrdienas vakari pieder diskusiju raidījumam "Viens pret vienu", bet no pirmdienas līdz ceturtdienai ēterā vērojams raidījums "Šodienas Jautājums".

New tracks tagged #LAtvijasTelevīzija